„Nord Stream” būve bija politiski nepareizs lēmums

Polijas ekspremjers norādīja, ka gāzesvads, kas, apejot Baltijas valstis un Poliju, savienos Krieviju un Vāciju, izmaksās daudz dārgāk nekā alternatīvs sauszemes projekts, kas varētu būt, piemēram, Baltkrieviju šķērsojošā gāzesvada "Jamala-Eiropa" otrā atzara izbūve.

"Projekta pamatojums ir tīri politisks, ņemot vērā, ka tas ir divreiz trīsreiz dārgāks par jebkuru citu risinājumu, piemēram, "Jamal-2". "Jamal-2" viss ir gatavs gāzesvada [otrā atzara] izbūvei. Šajā ziņā politiski tas bija nepareizs lēmums, un dažas dalībvalstis ir nobažījušās par šī savienojuma sekām," klāstīja Buzeks.

Pēc viņa vārdiem, īpaši lielus draudus "Nord Stream" projekts rada vides aizsardzības ziņā.

"Mēs zinām, ka tas ļoti spēcīgi ietekmēs vidi Baltijas jūrā. Tā ka šajā ziņā tas ir ļoti bīstams lēmums," piebilda Eiroparlamenta priekšsēdis.

"Nord Stream" projektu asi kritizē arī Lietuva, kura ir nobažījusies ne tikai par cauruļvada ekoloģiskajām, bet arī politiskajām sekām.

"Mēs patiešām esam nobažījušies un esam noskaņoti pret projektu iespējamo ekoloģisku problēmu dēļ un arī noteiktu politisku seku dēļ saistībā ar Krievijas neslēptajiem centieniem dominēt Baltijas jūras reģionā, kā arī izmantot savus militāros spēkus, it kā lai aizsargātu cauruļvadu, kā dēļ varētu izmainīties "Gazprom" attieksme pret gāzes piegādēm tām valstīm, kas paliek ārpus "Nord Stream" projekta, tostarp Baltijas valstīm," septembrī paziņoja Lietuvas premjers Andris Kubiļus.

Kompānija "Nord Stream" plāno uzbūvēt gāzes vadu no Krievijas uz Vāciju ar diviem cauruļvadiem 1220 kilometru garumā, kas atrastos Baltijas jūras dibenā.

Baltijas valstis un Poliju apejošā gāzes vada "Nord Stream" celtniecība uz sauszemes sākās 2005.gada decembrī. Gāzes vada būvniecību jūrā ir paredzēts sākt 2010.gadā un tā pirmo posmu pabeigt 2011.gadā, bet otro posmu - 2012.gadā. Gāzes vada jauda sākumā plānota 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā, bet līdz 2012.gadam jaudu iecerēts palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā. Gāzes vada ekspluatācijas termiņš būtu 50 gadu.

"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF.

Nevienai no trim Baltijas valstīm nav piešķirtas veto tiesības "Nord Stream" projektā, taču savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai Baltijas jūrā pagaidām nav devušas vairākas projektā tieši iesaistītās valstis - Dānija, Somija un Zviedrija.