Viceadmirālis no armijas atvaļinājies „slimības” dēļ
Nevis gŗēku nožēla par pieļauto divu karavīru nāvi, bet gan mistiska „slimība” pirms trīsarpus gadiem no amata lika atkāpties Nacionālo bruņoto spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam.
2006. gada maijā pēc divu Speciālo uzdevumu vienības karavīru izpletņlēcēju traģiskās bojāejas atlūgumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots. Publiskajā telpā tā tika uztverta kā Zeibota grēku nožēla par to, ka viņa komandētā armija miera laikos nespēja nosargāt karavīru dzīvību. Vēl pirms pusotras nedēļas Latvijas presē rakstīja, ka Zeibots savu amatu bija „spiests atstāt” karavīru bojāejas dēļ.
Tomēr Zeibota atkāpšanās no amata, izrādās, nav bijusi saistīta ar goda principiem. Partija „Pilsoniskā savienība”, kura pašlaik kūrē Aizsardzības ministriju, nule kā izplatījusi preses paziņojumu, kurā teikts, ka Zeibots pirms trīsarpus gadiem no armijas komandiera amata atvaļinājās, ne jau nožēlojot savus grēkus, bet gan „slimības dēļ”. Šis preses paziņojums gan nebija saistīts ar traģēdiju 2006. gada maijā.
Tūkstošu tūkstošiem lielās kompensācijas
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka vairākas bijušās armijas augstas amatpersonas īsi pirms atvaļināšanās pie armijas ārstiem „nokārtojuši” invaliditāti, lai saņemtu vairākus desmitus tūkstošu latu lielu kompensāciju. Patiesībā viņi it nemaz nebija smagi sasirguši, bet gan rūpējās par savu kabatu. Šāds vienreizējas kompensācijas apjoms varēja pārsniegt pat 30 tūkstošus latu.
Pamatojoties uz Personas datu aizsardzības likumu, dati par personām, kas saņēmuši šo invaliditātes kompensāciju, netiek publiskoti.
„Shēmošana” izgaismojas
Zeibots nav nolicies uz slimības gultas, bet gan braši turpina pildīt dažādus pienākumus. „Smagā slimība” viņam jau dažus mēnešus pēc atvaļināšanās „slimības dēļ” netraucēja atgriezties Aizsardzības ministrijā un kļūt vispirms par aizsardzības ministra Ata Slaktera, pēc tam – Vineta Veldres padomnieku. Arī pašlaik Zeibots ir darba apritē – viņš ir „Rīgas kuģu būvētavas” padomes loceklis.
Vai tiešām 2006. gada maijā pēc izpletņlēcēju nāves Zeibots, saprotot, ka „ziepes” būs šā vai tā un no amata nāksies atvadīties, ātri vien Latvijas Centrālās medicīnas ekspertīzes komisijā pamanījās dabūt izziņu, ka viņa veselības stāvoklis neļauj dienēt armijā, un pēc tam nokārtot invaliditāti?
Katrā ziņā šādu shēmu īstenoja ne viena vien augsta militārpersona. Armijas vidē šo „iedzīvošanās shēmošanu” saista ar „kara ārstu mafiju”.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka viens no „brašuļiem”, kurš izpelnījās tūkstošiem latu lielu kompensāciju par dienesta laikā iegūto invaliditāti, bija bijušais Latvijas armijas ģenerālinspektors Juris Vectirāns (to viņš presei atzina pats).
