Lielbritānijai derētu iejusties okupētas valsts situācijā

Taču Lielbritānijai, kas nekad nav bijusi okupēta, pirms runāt par citu nāciju kara vēsturi, vajadzētu mēģināt mazliet iejusties okupētas valsts situācijā.

Skotija – daļa no PSRS...

"Iztēlosimies, ka 1940.gadā Hitlers un Staļins sadala savā starpā Lielbritāniju. Abi okupācijas spēki rīkojas brutāli, bet dažādā veidā. Pēc safabricētām vēlēšanām Skotija tiek pasludināta par daļu no Padomju Savienības. Staļins ievieš vienas partijas pārvaldītu valsti un plānveida ekonomiku ar šausminošu slepenpolicijas aparātu, likvidējot normālo dzīvi. Desmitiem tūkstoši cilvēku - advokāti, skolotāji, uzņēmēji, priesteri, žurnālisti un pat filatēlisti - tiek pamodināti nakts vidū, ļaujot desmit minūtēs savākt mantas, un tiek deportēti uz vergu darba nometnēm Norvēģijas ziemeļos. No viņiem atgriezīsies tikai daži," raksta "The Economist" grupai piederošais laikraksts "European Voice".

"Uz dienvidiem no robežas nacistu militārā diktatūra ar vietējo antisemītisko kolaboracionistu atbalstu aplenc Anglijas ebrejus. Industriju komandē nacistu kara mašīna. Pret nacistiem vērstas aktivitātes ir nāvējošas, tūkstošiem iedzīvotāju tiek nosūtīti piespiedu darbā. Citi apkaunojošā kārtā pat brīvprātīgi piesakās strādāt par koncentrācijas nometņu apsargiem un palīgspēku policijas bataljonos, cerot iegūt kādas privilēģijas vai nokārtot rēķinus. Dzīve ir briesmīga, bet lielākai daļai neebreju populācijas tā nav tik briesmīga kā Skotu Padomju Sociālistiskajā Republikā," raksta avīze.

"1941.gadā Hitlers uzbrūk Staļinam. Sarkanajai armijai bēgot no Skotijas, ebreji piedzīvo šausmīgu izrēķināšanos: daudzi skoti viņus gaužām netaisnīgi vaino par sadarbību ar komunistiem. Patiesībā, kaut arī daudzi skotu komunisti patiešām ir ebreji, starp "buržujiem", kurus padomju režīms deportēja uz Norvēģiju, ir daudz ebreju. Glāzgovas geto sadzītie ebreji mirst no bada un tīfa. Lielākā daļa tiek noindēta ar gāzi nāves nometnēs, no kurām dažas atrodas uz Lielbritānijas zemes, dažas tālāk," izdomāto vēsturi piedāvā izdevums.

Vai briti zina, kas ir leģions?

"Nacisti, sākot zaudēt karu, iesauc tūkstošiem pusaudžu "Waffen-SS" pakļautā "britu leģionā". Aptuveni trešdaļa no šīs vienības ir brīvprātīgie, izmisīgi cerot atvairīt vēl vienu padomju okupāciju vismaz pietiekoši ilgi, lai viņu ģimenes spētu aizbēgt uz neitrālo Īriju. Daži no viņiem ir dedzīgi palīdzējuši nacistiem viņu veiktajā genocīdā. Neskatoties uz viņu sīvo pretestību līdz pēdējām tranšejām, līdz 1944.gadam ar nepielūdzamu pārspēku Lielbritānijā ir atjaunota padomju vara. Cīņu pret okupāciju bezcerīgi turpina pagrīdes armija, kuras pēdējais partizāns tiek nogalināts tikai 1975.gadā. Lielbritānija neatkarību atgūst tikai pēc tam, kad sabrūk ļaunā impērija," Baltijas vēsturi britu kontekstā apraksta izdevums.

"Šādas vēsturiskās traumas pārvarēšana aizņemtu ilgāku laiku. Britu nostāja par britu SS leģionu visdrīzāk būtu divpusēja: daži viņus sauktu par varoņiem, bet arī tikai daži viņus asi un viennozīmīgi nosodītu. Vairums britu drīzāk koncentrētos paši uz savām ciešanām, nevis uz ebreju tautas pārdzīvoto pagātnē. Apkārtējie rīkotos labi, ja neizdarītu sasteigtus secinājumus. Paziņojumi, saistot holokaustu Lielbritānijā ar "endēmiski izplatītu antisemītismu" pirms kara, būtu acīmredzami smieklīgi vienkāršoti."

Pašreizējā konfliktā par Konservatīvās partijas jaunajiem sabiedrotajiem Eiroparlamentā - Polijas sociāli konservatīvo Likuma un taisnīguma partiju un Latvijas "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - britu komentētājiem derētu paturēt prātā mazliet vēstures, norāda avīze.

"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kuras saknes stiepjas pretpadomju disidentu kustībā, saka, ka Latvijas SS veterāniem ir tiesības uz pensijām un publisku pulcēšanos. Par to britu televīzijas diktors Džons Snovs viņus nodēvējis par neofašistiem. Tajā pašā programmā viņš neapstrīdēja britu aktieri un komiķi Stīvenu Fraiju, kurš nosodīja Polijas "labējā katolicisma" vēsturi, raksturojot to kā "dziļi satraucošu to cilvēku vidū, kas zina mazliet vēstures un atceras, kurā robežas pusē bija Aušvica".

Fraijam ir tiesības kritizēt Polijas attieksmi pret geju tiesībām un toriju draugu izvēli. Bet ir ārkārtīgi negodīgi to pieminēt kopā ar Aušvicu - Vācijas nacistu okupētā valstī vadītu nāves nometni, jo karā nogalinātie vairāk nekā miljons poļu - gan ebreji, gan neebreji - ir pelnījuši vairāk cieņas. Un komentētājiem no Lielbritānijas, kas karā laimīgi izvairījās no okupācijas, citu valstu kara laika vēsturi vajadzētu vērtēt ar lielāku devu cilvēcības un mazāk pašapmierinātības, norāda "European Voice".