Kā krita meteorīts? (Video)

Svētdien Mazsalacā nokritušais debess ķermenis šorīt bija galvenā ziņa daudzos pasaules medijos.

Astronomijas institūta speciālists: šķiet, ka Mazsalacā nav nokritis meteorīts

Pašlaik šķiet, ka Mazsalacā nav nokritis meteorīts, to pēc sākotnējās vietas apskates žurnālistiem teica Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks.

Ierodoties notikuma vietā, viņš konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā. "Pašlaik šķiet, ka tas nav meteorīts", žurnālistiem sacīja Vilks. Taču viņš atturējās izvirzīt versijas par to, kas varētu būt radījis minēto krāteri.

Vilks arī nenorobežojoties no versijas, ka bedre varētu būt cilvēku radīta, taču viņš neesot tas speciālists, kurš par to varētu spriest.

Jau rīta agrumā uz vietu, kur svētdien it kā nokritis meteorīts, aizdevās virkne speciālistu. Tikmēr Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks pauda izbrīnu, kādēļ krāterī, ko radījis meteorīts, deg uguns. Pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē, skaidroja Vilks.  

Savukārt ar visai šokējošu versiju klajā nācis Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols, kurš uzskata, ka notikušais ir cilvēku roku darbs.   

Ģeologs: Mazsalacas "meteorīts" ir cilvēku roku darbs 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols uzskata, ka notikušais ir cilvēku roku darbs. Kā sacīja Ozols, kurš šorīt plkst.9 ieradies notikuma vietā, 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.

Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.

Ģeologs pagaidām izdedžu paraugus nav paņēmis, jo šobrīd devies divu dienu pārgājienā ar skolēniem, tomēr pieļauj, ka varētu to darīt, lai precīzāk izpētītu, kas tieši bedrē sadedzināts. "Būtu interesanti papētīt," piebilst Ozols.

Jau ziņots, ka bažas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.

Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.

Sāk tirgot biļetes uz vietu, kur, iespējams, nokrita meteorīts

Pirms neilga laika kāda sieviete sākusi prasīt viena lata "ieejas maksu" no interesentiem, kuri vēlas apskatīt vietu, kur vakar, iespējams, nokritis meteorīts.

Kā pastāstīja biļešu pārdevēja Larisa Gerasimova, viņa esot īpašniece zemei, uz kuras, iespējams, nokrita meteorīts. Naudu sieviete vēlas iekasēt, lai segtu ceļa uzturēšanas izdevumus.

Viņa uzsvēra, ka kopš vakardienas vakara uz vietu, kur, iespējams, nokrita meteorīts, dodas ļoti daudz interesentu un ceļš ir izdangāts.

Uz biļetēm redzams, ka tās ir Mazsalacas Kultūras centra īpašums. Mazsalacas Kultūras centra vadītāja Dace Jurka pastāstīja, ka biļešu tirgošana ar pašvaldību ir saskaņota un par šo rīcību ir informēta gan novada domes vadība, gan novada domes grāmatvedība.

Zemes īpašniece pašvaldībā vērsusies ar lūgumu piešķirt biļetes, kuras likumīgi varētu tirgot notikuma vietā.

Par ietirgoto līdzekļu izlietojumu vēlāk lems novada domes vadība kopā ar zemes īpašnieci.

Biļetes, kuras sieviete tirgo, esot reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, apgalvoja Gerasimova, piebilstot, ka specdienestu darbiniekiem ieeja esot "bez maksas".

Kā novēroja aģentūra LETA, uz notikuma vietu ieradušies desmitiem interesentu, kuri vēlas apskatīt iespējamā meteorīta atstātās pēdas.

Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.

Vakardien...

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere, VUGD saņēmuši izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un desmit metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

Mazsalacas meteorītu gatavi pētīt LU astronomi un ģeologi

Mazsalacas meteorītu gatavi pētīt Latvijas Universitātes astronomi un ģeologi. To šodien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks.

Viņš norādīja, ka pašlaik lielākais darbs tur būtu ģeologiem nevis astronomiem. Viņš pauda izbrīnu, kādēļ krāterī, ko radījis meteorīts, deg uguns. Pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē, skaidroja Vilks. 

Vetere pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā atrodas vien Valsts policijas darbinieki, kuri raugās, lai daudzie interesenti nesabojātu lietiskos pierādījumus, ja gadījumā kāds gribēs šo vietu pētīt. VUGD darbinieki un Zemessardzes 31.bataljona karavīri notikuma vietu pameta pēc tam, kad bija veikti visi mērījumi, kuri neatklāja nekādu radiāciju un ķīmisku piesārņojumu.

VUGD ir sašutis par Radiācijas drošības centra atteikšanos vakar ierasties notikuma vietā un izmērīt iespējamo radiācijas līmeni. VUGD aparatūra ir ne visai precīza, tādēļ glābšanas dienests lūdza citu dienestu palīdzību. Saņēmuši atteikumu, VUGD vērsās pie bruņotajiem spēkiem, kuri uzreiz bija gatavi palīdzēt.

Vetere atzina, ka ugunsdzēsējiem darbā ar radiāciju ir maza pieredze. Jau pērn ekonomiskās situācijas dēļ ugunsdzēsēji nevarēja sarīkot praktiskās mācības, tostarp šāda veida, kad ir kāda darīšana ar iespējamo radiāciju. Mācības notiek "uz galda" jeb telpās tikai ar modelēšanu. Šāda veida neparedzēti gadījumi kārtējo reizi pierādot, cik nepieciešamas ir praktiskās mācības.