Policija pieļauj kriminālprocesu par ''Mazsalacas meteorītu''
Ja apstiprināsies versija, ka Mazsalacas novadā nav nokritis meteorīts, bet notikusi cilvēka ierosināta eksplozija, Valsts policija pieļauj, ka var tikt uzsākts kriminālprocess.
Kā norādīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva, meteorīta sastāvā parasti ir tādas vielas, kas nav veidotas uz zemes, taču pēc sākotnējās notikuma vietā paņemto paraugu apskatīšanas viņa neizslēdz, ka tajā varētu būt cilvēka radītas vielas. Tomēr precīzāk to būs iespējams noteikt pēc ekspertīžu veikšanas.
''Redzams, ka iežus vienuviet ietekmējusi augsta temperatūra, tomēr meteorīta gadījumā paaugstinātā temperatūra būtu atstājusi plašāku ietekmi uz teritoriju,'' norādīja Hodireva, piebilstot, ka pazīmes, kas liecinātu par trieciena sekām, būs iespējams saskatīt tikai pēc sīkākām analīzēm.
Patlaban notikuma vietā strādā arī meteorītu krāteru pētnieki Kale Kirsime un Tinu Meidla no Tartu universitātes.
Jau ziņots, ka tā dēvētā meteorīta radīto bedri Mazsalacas novadā, visticamāk, ir izrakuši cilvēki izmantojot lāpstas, žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) ģeoloģijas doktorants Andris Karpovičs.
"Vienkārši izrakta bedrīte, iebērta substance," sacīja Karpovičs norādot, ka augsto temperatūru radījis alumīnija un dzelzs sajaukums, kuram iespējama arī sēra klātbūtne.
Tāpat doktorants atzīmēja, ka šajā vietā izveidojusies vaļņa forma nav raksturīga meteorītam.
"Arī krātera formai būtu jābūt simetriski apaļai, kāda tā nav," notikuma vietā konstatējis Karpovičs.
Jau ziņots, ka, pēc LU Astronomijas institūta speciālista Ilgoņa Vilka domām, Mazsalacā nav nokritis meteorīts, to pēc sākotnējās vietas apskates viņš sacīja žurnālistiem.
Ierodoties notikuma vietā, viņš konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.
Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.
Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā. "Pašlaik šķiet, ka tas nav meteorīts," žurnālistiem sacīja Vilks. Taču viņš atturējās izvirzīt versijas par to, kas varētu būt radījis minēto krāteri.
Vilks arī nenorobežojoties no versijas, ka bedre varētu būt cilvēku radīta, taču viņš neesot tas speciālists, kurš par to varētu spriest.
Pensionētā ģeoloģe Lija Bērziņa, kas notikuma vietā izmantoja biolokācijas metodi, konstatējusi zemes sablīvējumus. "Es varu pateikt, ka tā ir trieciena struktūra, jo zemē ir izveidojušies sablīvējumi," skaidroja Bērziņa.
Tomēr viņa nevar pateikt cik seni ir šie sablīvējumi, tāpat viņa nevar izslēgt iespēju, ka šādi sablīvējumi veidojušies, piemēram, no zemē ierakta lādiņa.
"Ko es jūtu? Anomāliju. Neviendabīgu," notikuma vietā žurnālistiem sacīja Bērziņa. "Nav jau teikts, ka tas ir meteorīts. Kosmoss mums ir pārpildīts ar visu ko," teica ģeoloģe.
Notikuma vietā strādā policija, kas fiksē mērījumus un veic apskati.
Latvijas "meteorīts" izpelnījies plašu pasaules mediju uzmanību
Latvijas iespējamais "meteorīts" izpelnījies plašu rezonansi pasaules medijos, novēršot starptautisko mediju uzmanību no mūsu valsts ekonomiskajām nedienām.
Par Latvijas "meteorītu" ziņo gan tuvo kaimiņvalstu, gan tālu aizokeāna valstu mediji, norādot, ka "mazā Latvijas pilsēta Mazsalaca vienas nakts laikā kļuvusi par sensacionāli slavenu".
Dažos izdevumos kā krātera rašanās vaininieks minēts iespējams kosmosa satelīta fragments, bet dažkārt piesaukti pat nezināmi lidojoši objekti (NLO).
Pēc ārvalstu ekspertu novērtējuma, lai triecienā rastos deviņus metrus plata un trīs metrus dziļa bedre, meteorītam jābūt vismaz viena metra diametrā.
Taču tik liela meteorīta ietriekšanās Zemes virsmā būtu ārkārtīgi neparasts gadījums.
Mūsu planēta pastāvīgi tiek bombardēta ar objektiem no kosmosa, taču lielākā daļa no tiem sadeg atmosfērā un nekad nenonāk līdz Zemes virsmai, aģentūrai AP skaidroja Zviedrijas Kosmosa pētījumu institūta meteorītu eksperte Asta Pelinena-Vanberga.
Vairums ārvalstu mediju aptaujāto ekspertu izvairās sniegt konkrētu novērtējumu iespējamajam Latvijas meteorītam, norādot, ka pašlaik pieejamā informācija ir mazliet neskaidra.
Kā ziņots, Latvijas Universitātes (LU) ģeoloģijas doktorants Andris Karpovičs atzinis, ka tā dēvētā meteorīta radīto bedri Mazsalacas novadā, visticamāk, ir izrakuši cilvēki, izmantojot lāpstas. "Vienkārši izrakta bedrīte, iebērta substance," sacīja Karpovičs, norādot, ka augsto temperatūru radījis alumīnija un dzelzs sajaukums, kuram iespējama arī sēra klātbūtne.
LETA/Foto: Rojs Maizītis
