Astronoms: tas nav meteorīts
Vēl no rīta Latvijas Universitātes astronoms Ilgonis Vilks pieļāva (un cerēja), ka Sēļu pagastā nokritis meteorīts — tikai piektais zināmais Latvijā. Vakarā, atgriežoties Rīgā, viņš domas mainīja.
„Tas nav meteorīts,” kasjauns.lv atzīst Vilks. Iemesli tā uzskatīt ir vairāki, piemēram, trieciena ietekmē visapkārt vajadzēja būt izsvaidītām mālainās zemes pikām, bet pļava ir tīra. Karstums būtu tik liels, ka apsviltu zāle, bet bedres augšmalā velēna ir neskarta. „Krāterim nav viendabīga forma — ir bedre un ir valnis,” norāda astronoms. „Izskatās, ka kādu iemeslu dēļ ir rakta bedre.”
Līdz ar to Latvijā joprojām atrasti četri meteorīti, visi 19. gadsimtā uzreiz pēc nokrišanas — Līksnā, Neretā, Biržos un Baldonē. Kopš tā laika meteorīta krišana Latvijā nav fiksēta, arī atrasts neviens debesu akmens nav. Kosmiskie atradumi izklīduši pa pasauli, tikai viens gabaliņš aplūkojams Latvijas Universitātes Vēstures muzejā. „Tur apskatāmi arī citi īsti meteorīti,” aicina Vilks. Šī ir Baltijā lielākā meteorītu kolekcija.
Baltijā slavenākā meteorīta atstātā liecība ir 110 metru platais Kāli krāteris Igaunijā Sāremas salā. Tā vecumu vērtē no 2400 līdz 2800 gadiem. Meteorīta krišana guvusi atskaņas pat igauņu eposā „Kalevala”. Lielākais ir 455 miljonus gadu vecais Kārdlas krāteris Hijumā salā — četri kilometri.
Tikmēr zemes īpašniece Larisa Gerasimova par Sēļu bedres apskati pirmdien paspēja iekasēt vismaz 15 latus — ar VID reģistrētām biļetēm, katra par latu.
Māris Puķītis/Foto: Rojs Maizītis, Māris Puķītis
