Dailes teātra kolektīvs gatavojas lūgt mainīt Līnim piemēroto drošības līdzekli

"[Dailes teātra kolektīvā] šoks ir liels. Direktors ir pietiekoši populārs savā kolektīvā," sacīja Dālderis.

Arī Kultūras ministrija bijusi pārsteigta par saņemto informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par Līnim piemēroto drošības līdzekli. Dālderis gan aicināja cilvēkus nebūt pārsteidzīgiem ar secinājumiem, lai gan viņa rīcībā nav sīkākās informācijas par lietas apstākļiem.

Vienlaikus Dailes teātrī tiks ierosināta dienesta pārbaude par Līņa darbību un teātrī vesto grāmatvedību.

LETA jau ziņoja, ka Kultūras ministrija atcēlusi no amata Dailes teātra direktoru Līni. Ministrija saņēmusi KNAB sniegto informāciju par sākto kriminālprocesu, kurā Līnis atzīts par aizdomās turēto.

Līnim piemērotais drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums tuvoties Dailes teātrim - nav savienojams ar teātra valdes locekļa amata pienākumu veikšanu, tāpēc ministrija vakar, 26.oktobrī, atcēla Līni no Dailes teātra valdes locekļa amata.

Šodien kultūras ministrs Dālderis tikās ar teātra kolektīvu un informēja par šo lēmumu, kā arī vienojās, ka Dailes teātra valdes locekļa amata pienākumus patlaban pildīs līdzšinējais teātra tehniskais direktors Andris Vītols.

Jau ziņots, ka Līnis tiek turēts aizdomās par 21 000 lata izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem laikā, kad viņš bija Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā administratīvais asistents.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, birojs kopš 2008.gada septembra veic izmeklēšanu kriminālprocesā, kas sākts, balstoties uz Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) sniegto informāciju par bijušā EK delegācijas Latvijā darbinieka realizētām, iespējams, krāpnieciskām darbībām. Izmeklēšanā, kas veikta sadarbībā ar OLAF gan Briselē, gan Rīgā, tika iegūtas ziņas, ka toreizējais EK delegācijas Latvijā administrators-grāmatvedis ir veicis pārskaitījumus no ES līdzekļiem uz fiktīvu uzņēmumu kontiem par nenotikušu semināru organizēšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka izkrāpts aptuveni 21 000 latu.

KNAB par aizdomās turētām ir atzinis divas personas - bijušo EK delegācijas administratoru par krāpšanu lielā apmērā un kādu privātpersonu par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Abām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Līnis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka savulaik EK delegācijai Latvijā vispār neesot bijis tādas štata vietas kā grāmatvedis. Viņš bijis delegācijas administratīvais asistents un daļēji pildījis arī grāmatveža funkcijas. Līņa rīcībā arī neesot informācijas, kurš ir otrais cilvēks, kuram šajā lietā piemērots aizdomās turamā statuss.

EK delegācija Latvijā strādāja, vēl pirms mūsu valsts bija iestājusies ES. Iespējamā naudas izkrāpšana varētu būt notikusi laika periodā no 2003. līdz 2004.gadam.

Patlaban Latvijā darbojas EK pārstāvniecība, kurā darbinieku sastāvs, salīdzinot ar 2003.gadu, krasi mainījies.