Vācu ģenerāļu pakāršana Pārdaugavā atainota filmā
Bērnībā akadēmiķis Jānis Stradiņš dzīvoja Jūrmalā blakus nacistu bendes Fridriha Jekelna ieņemtajam savrupnamam, tagad viņš kā aculiecinieks piedalījies dokumentālajā filmā „Ešafots. Soda izrāde”, kas uzņemta pēc Andra Grūtupa grāmatas „Ešafots” motīviem.
2007. gadā par šiem notikumiem klajā nāca advokāta un vēstures pētnieka Andra Grūtupa grāmata „Ešafots”, nu arī neatkarīgo producentu grupa „HansaMedia” uzņēmusi filmu. „Grūtups uzskatāmi parāda, kāds farss bija šī prāva. Toreiz nevienu daudz neinteresēja, cik vainīgs bija katrs no septiņiem ģenerāļiem. Viņu vainas pakāpe bija acīmredzami atšķirīga. Arī tagad filmā mēs negrasāmies šo prāvu iztiesāt par jaunu. Mūsu uzmanība pievērsta tam, ka šī eksekūcija bija spilgts atmaksas šausmu teātris — vieniem par gandarījumu, citiem par biedu,” stāsta scenārija autors Ilmārs Latkovskis.
„Ešafota” pirmizrāde
Režisors Jurģis Tūbelis aicina aizdomāties: „Filmā var redzēt un izsekot tam, ka latvieši bijuši liecinieki un paši arī bijuši iesaistīti atriebes eskalācijā — katram nākamajam notikumam jāpārspēj iepriekšējais savā nežēlībā. Pie kā tas galu galā noved un vai tas kādreiz beigsies? Kas liek cilvēkam atriebties savam pāridarītājam daudz skaudrāk tā tas nodarījis pāri pašam?”
Filmā runā akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura bērnībā viens no sodītajiem — Jekelns — dzīvoja blakus viņa ģimenei Jūrmalā. Stradiņš atzīst, ka no visiem septiņiem notiesātajiem šis varēja būt pelnījis nāvi. Jekelns komandēja SS un policijas spēkus Ostlandē — tā nacisti nodēvēja Baltiju un daļu Baltkrievijas. Uz viņa sirdsapziņas bija simtiem tūkstošu ebreju noslepkavošana, arī Kureļa vīru apkaušana — viņi atšķēlās no latviešu leģiona un nostājās pret visu krāsu okupantiem. Stradiņam bija 12 gadi, kad arī viņš aiztraucās līdzi pūlim skatīties vāciešu pakāršanu. Nekādas patīkamas šīs atmiņas nav.
Filmas pirmizrāde noritēja Rīgas Latviešu biedrības namā, kur padomju okupācijas laikā bija iekārtots Baltijas kara apgabala virsnieku nams. Šeit arī norisinājās minēto vāciešu tiesa. Viens no skatītājiem publikā bija rakstnieks, Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis.
Uz pirmizrādi ieradās viņa mazmeita, televīzijas šovu zvaigzne Iveta Feldmane ar vīru, plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani. Ivetu ierasts redzēt daudz priecīgākos pasākumos, kamēr šeit uz ekrāna bija gan pakāršanas aina, gan nacistu noslepkavotie ebreji, gan Sarkanās armijas izvarotās sievietes un nogalinātie bērni vācu ciemā Austrumprūsijā.
„Šī filma mazliet prasa laika atkāpi, lai iespaids ieņemtu savu vietu. Patīk vai nepatīk nav īsti attiecināms uz šo filmu. Saturs ir bez šaubām sāpīgs, šokējošs, bet cepuri nost veidotāju priekšā, kuri ir pratuši šo neērto tēmu pasniegt gaumīgi, delikāti un saudzīgi pret skatītāju. Lai arī filmā bija virkne šaušalīgu skatu, tie bija pasniegti tā, lai mani kā skatītāju nesāpinātu pārlieku un neizsistu no stabilitātes sliedēm, taču liktu aizdomāties,” kasjauns.lv pauž Iveta Feldmane. Viņa uzskata, ka filma „Ešafots. Soda izrāde” ir noderīga skolēniem un studentiem, visiem, kas vēlas saprast mūsu vēsturi. Pašai Feldmanei filma devusi daudz jaunas informācija.
Jaunā filma liek aizdomāties — tā parāda gan nacistu, gan komunistu šausmu darbus, gan to, kā pēc Baigā gada latvieši ar ziediem sagaidīja vācu „atbrīvotājus” un daudzi devās brīvprātīgi leģionā, gan atgādina, ka nacistu plānos latviešiem lielas nākotnes nebija. Gan arī rāda kara noziegumus, ko pastrādāja Sarkanā armija, par kuriem slepkavas un izvarotāji sodu joprojām nav saņēmuši.
Televīzijas skatītāji jauno filmu varētu redzēt nākamā gada sākumā.
