Latviešu kapu kultūra ir ejoša prece
Kapu aplūkošana ir kreatīvs risinājums tūristu piesaistei, uzskata Rīgas domnieki. Kapu uzturēšanai katastrofāli trūkst līdzekļu, ko varētu iegūt attīstot kapu un kapsētu tūrismu.
Pasaules pieredze liecina, ka kapi var būt interesants apskates objekts. Piemēram, Parīzes kapsēta „Pere Lachaise”, kur atdusas Oskars Vailds, Edīte Piafa, Džims Morisons, izveidota kā brīvdabas muzejs. Arī Rīgas kapsētās atdusas daudz prominentu, izcilu personību, kas cieši saistīti ar Latvijas vēsturi. Turklāt kapi nav vienkārši mirušo atdusas vieta, bet kultūrvēsturiska vieta ar pieminekļiem kā mākslas objektiem, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova. Pirmajos Meža kapos apglabāti tādi valsts darbinieki kā Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Zigfrīds Anna Meirovics, Vilhelms Munters, Mavriks Vulfsons, rakstnieki : Anna Brigadere, Jānis Akuraters, Andrievs Niedra, Vilis Lācis, aktieri Žanis Katlaps, Arnolds Liniņš, Uldis Pūcītis, Elza Radziņa. Raiņa kapos: rakstnieki Jānis Rainis, Aspazija, Mirdza Ķempe, Aleksandrs Čaks, Klāvs Elsbergs, Dagnija Zigmonte, Žanis Grīva, režisors Eduards Smiļģis, aktieris Harijs Liepiņš, komponists Jāzeps Mediņš, slavenais valodnieks Jānis Endzelīns, mākslinieki Leo Svemps, Kārlis Zemdega. „Pasaules kontekstā mūsu dižgari varbūt nav tik pazīstami, bet viņi ir cieši saistīti ar Latvijas vēsturi. Mūsu pašu vietējie tūristi interesējas par vēsturi un bieži vien nevar atrast vienu vai otru atdusas vietu vai pat nezina kur apglabāti slaveni mākslinieki, valstsvīri,” saka I.Ivanova. Viņa atzina, ka izteiktā kapu kultūra ir Latvijas specifika, ko varētu izmantot tūrisma attīstībā.
Svecīšu svētki pievilinās tūristus
Grūti būtu atrast otru tautu, kas tik cītīgi kā mazdārziņus kopj kapus un tik bieži iet uz kapiem. Pie mums katra kapu kopiņa atšķiras, izskatoties tā it kā cilvēki sacenstos savā starpā, kuram glītāk un tīrāk sakopts tuvinieka kaps. Arī kapu svētki un svecīšu vakars ir Latvijas vērtība un pasaules kontekstā kaut kas neparasts, ko līdz šim neesam novērtējuši un izmantojuši. I.Ivanova saka, ka mūsu kapi ārzemniekiem varētu būt interesanti arī pētnieciskos nolūkos.
Kapu aplūkošana beidzot būtu radošs risinājums tūristu piesaistei, par ko tik kritiski izteikušies reklāmas speciālisti. Piemēram, Ēriks Stendzenieks par kļūdu atzinis Ļeņina pieminekļu novākšanu. Ja citur rīkotos līdzīgi, Eiropā nebūtu palicis neviens piemineklis. Viņaprāt, pie Dubultu stacijas reiz izvietotā milzīgā Ļeņina dibengalu varēja atvērt un pieminekļa iekšienē ierīkot kafejnīcu. Savukārt Rīgā Daugavas malā viņš iesaka izbērt 100 tonnas smilšu, ievilkt elektrību un atļaut rīkot diskotēkas. Pēc viņa domām, lai gan Okupācijas muzejam jāpaliek savā vietā, ne jau drūmā vēsture interesē atbraucējus. Reklāmists uzskata, ka nauda tūristu piesaistei būtu jātērē uz vietas nevis milzu summas reklāmai ārvalstīs.
Evija Hauka
