Ikru maz, lietus daudz, saspiesti kā siļķes mucā - tā aiz slēgtiem vārtiem Jūrmalā nosvin Krievijas dienu. FOTO

Pasākumā Vešņakova uzruna izskanēja, Latvijas un Krievijas himnas tika spēlētas, ikri bija, bet diezgan maz, šādas tādas uzkodas un spirdzinājumi arī bija, pat ļaužu bija sanācis tā, ka biezs... Tik tāda skāde, ka Krievijas vēstniecība nez kāpēc bija „uzmetusi lūpu” un latviešu valodā rakstošiem un raidošiem medijiem liedza klātbūtni šajā saietā. Pat daba, kas līdzšinējos septiņus gados Krievijas dienas pasākumu laikā lutināja ar sauli un siltumu, par to saniknojās, un sanākušos Krievijas dienas svinētājus uz nebēdu mērcēja, uzsūtot viņiem vienu pēc otras aizvien stiprākas un stiprākas lietusgāzes.

Cilvēki jau, protams, saprātīgas būtnes, un patvērumu meklēja uzslietajās teltīs. To, kā izrādījās, bija nepiedodami maz, tamdēļ sanākušie bija spiesti ietusēt, beržoties teju vai viens gar otru, vienvārdsakot, - saspiesti kā siļķes mucā.

Ja runā par pašu ballīti, tad jāatzīst, ka šoreiz nebija nekāda dzīrošana līdz pirmajiem gaiļiem. Protams, ka lielākā daļa viesu, nākot uz salidojumu, līdzi bija ņēmuši puķu pušķus, kas izkārtoti Krievijas nacionālajās krāsās. Šoreiz tikai retajam rokās bija dāvaniņa vēstniekam, jo bija taču vienā rokā jānes lietussargs.

Izteikti bija tas, ka šogad ciemiņi lielākoties ieradās bez savām otrajām pusītēm. Protams, ka gandrīz pilnā sastāvā ieradās „Saskaņas” Saeimas frakcija, Jakovs Pliners ar savu komandu un visi trīs tā dēvētie oligarhi – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. No uzņēmēju vidus pieminami jūrmalnieki Kirovs Lipmans un Valērijs Maligins, kurš arī šogad līdzi bija ņēmis savu draudzeni, plaša profila speciālisti (no aktrises līdz pat režisorei) Elīnu Dzelmi. Kas gan uzreiz jāpiebilst, pēdējie pieminētie arī bija vieni no pirmajiem, kuri pasākumu pameta. Un uz viņu aizbraukšanu nebija jāgaida pat pusstunda.

Edgars Orlovs / Foto: Mārtiņš Ziders, aculiecinieka