Miljonāri aizdod muzejam izcilas gleznas

Valters ir Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša laikabiedrs, šī ir latviešu mākslas izcilākā klasiķu trijotne. Viņš ir dzimis Jelgavā, kopš 1906. gada dzīvojis Vācijā, kur arī miris — Drēzdenē. Šogad aprit 140 gadu kopš mākslinieka dzimšanas, un tai par godu sarīkota gan izstāde, gan arī apgādā "Neputns" izdota mākslas zinātnieces Kristiānas Ābeles grāmata Johans Valters — apjomīgs pētījums, gluži vai mākslas detektīvs.

Izstādē skatāmi 92 darbi, no tiem 68 ir Nacionālā mākslas muzeja īpašums. Pārējos aizdevuši Tukuma, Liepājas un citi muzeji, Misiņa bibliotēka un vairāki privātie kolekcionāri — Pēteris Šmidre, Aldis Plaudis, Jānis Zuzāns, Andris Kļaviņš, Ivonna Veiherte.

Kamēr muzejiskā piederība pie gleznām ir skaidri norādīta, miljonāri ir kautrīgi — plāksnīte vien vēsta "Privāts īpašnieks". Salīdzinājumam — piemēram, Metropolitēna muzejā Ņujorkā pie katra mākslas darba ir norāde, kurš un kad to dāvinājis vai aizdevis uz laiku, miljonāru pēctečiem ir, ar ko lepoties.

„Vai tas ir būtiski,” attrauc Aldis Plaudis, SIA "Vestabalt" valdes loceklis. „Rekur, viena ir,” viņš tomēr parāda uz Valtera gleznu "Opera". Līdz ar to atklājas, kurš tad ir īpašnieks Latvijas izsolēs visdārgāk pārdotajam mākslas darbam — par 85 tūkstošiem latu. Šis rekords nekrīt kopš 2007. gada marta. Glezna ir „divi vienā”, proti, otrā pusē uzgleznots darbs "Meitene".

„Ja tev ir kas skaists un vari padalīties, priecājies par to. Vai tavs vārds tur klāt ir pierakstīts, ir otršķirīgi,” uzskata Plaudis. „Brīnišķīga izstāde, fantastiski darbi!”

Šmidre: gribu gleznas parādīt publikai

Daži darbi ir no "Baltkom" valdes priekšsēdētāja Pētera Šmidres kolekcijas. Viņš atklāj, ka Valters ir visvērtīgākais   „Tas nav, ar ko lielīties,” viņš uzskata. „Man pilnīgi pietiek, ka šīs gleznas atrodas šeit! Valters ir manas kolekcijas pamats, vislielākā vērtība.” Šmidre labprāt savus dārgumus arī citreiz ļaut skatīt plašākai sabiedrībai: „Turēt tikai pie sevis ir par maz, gribas arī parādīt. Šo izstādi mēs gaidījām trīs gadus, kad to ieplānoja.”

Azartspēļu firmas "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns aizdevis ģimenes kopīgo īpašumu — gleznu "Mēness lēkts". Par kolekcionāru kautrību viņš saka: „Pareizi dara! Ja sāks daudz runāt, būs kā Gerkenam.” Slaveno tirgotāju nesen apzaga — garnadži no viņa villas gan aiznesa nevis gleznas, bet naudu un dārglietas, zaudējumi ir vairāk nekā 400 tūkstoši latu. Par mākslas tirgu Zuzāns teic: „Šis gads ir tāds mierīgāks, tagad nav īstais laiks, apgrozījums krīt.”

Pazīstamais mākslas kolekcionārs, briežu dārza īpašnieks Guntis Belēvičs šoreiz atbalstījis grāmatas izdošanu, tajā reproducēti darbi no viņa kolekcijas. Kamēr citi ir pieklusuši mākslas tirgū, Belēvičs arī šogad iegādājies vērtīgus darbus. „Brīnišķīgu Eliasu, Oto Skulmi, citus,” atklāj Belēvičs. „Dižķibele parāda, ka mākslas vērtības ir patiesas vērtības. Šobrīd nevar pārdot vērtspapīrus, nekustamos īpašumus, mežu, bet mākslas darbus var.”