Kā konkursā par ciparu TV apraidi uzvarēja neizdevīgākais piedāvājums
Valsts kontrole ir atklājusi kārtējo pierādījumu Šlesera „astoņkāja” darba stilam — dalīt savējiem prāvas prēmijas, uzsaukt ceļojumus un citus labumus, kamēr uzņēmums cieš zaudējumus.
Valsts kontroles revīzijā atklāti būtiski pārkāpumi un izšķērdība Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbībā. Lai arī televīzijas sūdzas, ka centra pakalpojumu maksā dārgi, LVRTC pamatdarbības ieņēmumi 2008.—2009. gadā nesedz tā darbības izmaksas, zaudējumiem pieaugot no 14 400 latiem 2008. gadā līdz plānotiem (?) 733 900 latiem šogad.
Par auto vien 791 lats mēnesī
Turklāt vairāk nekā 70% no LVRTC ieņēmumiem veido uzņēmuma īpašumā esošo „Latvijas Mobilais telefona” kapitāldaļu dividendes un procentu maksājumi par to noguldīšanu komercbankās.
Tomēr darbs ar zaudējumiem nav bijis iemesls nokārt galvu. Par šādu veikumu LVRTC izmaksājis prēmijās 1 048 006 latus! Šogad no šīs summas prēmijās piešķirti 92 900 latu — laikā, kad likums ierobežoja šādus tēriņus. LVRTC valdei 2007. gada beigās vien prēmijās izmaksātas trīs mēnešu algas — 42 480 lati. Prēmijas parasti sasniedza 50 līdz 200% no amatalgas un dalītas ik ceturksni līdz 2009. gadam.
LVRTC pieder savs autoparks, bet februārī un martā vismaz 11 automašīnas ilgstoši nav lietotas, toties nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī. Uzņēmums gādājis arī par savu darbinieku un viņu ģimeņu atpūtu — apmaksāti tūrisma braucieni uz Portugāli, Spāniju, Kipru, Turciju un Slovākiju 7165 latu apmērā.
Ciparu TV konkursu vērtēs Eiropas Komisija
LVRTC darboņi tolaik bija toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera pārraudzībā. Viņam gan pērn bija svarīgāki pienākumi, piemēram, Satiksmes ministrijas rīkotais konkurss par ciparu televīzijas apraides ieviešanu Latvijā. Uzvarēja nevis finansiāli izdevīgākais piedāvājums, bet gan „Lattelecom”. Par iespējamām nelikumībām šajā konkursā „Baltkom” ir vērsies Eiropas Komisijā.
„Baltkom” uzsver, ka konkurss noticis steigā un uzvarētāja izvēle nav bijusi caurspīdīga. Tā rezultātā „Lattelecom” piešķirts liela apjoma, pēc „Baltkom” domām, nelikumīgs valsts atbalsts, radot priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem. Precīza nelikumīgā atbalsta summa „Baltkom” nav zināma, bet saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošo informāciju tā pārsniedzot 10 miljonus latu četru gadu laikā.
Starp „Lattelecom” un LVRTC ir noslēgts līgums par valstij piederošās infrastruktūras izmantošanu, ļaujot „Lattelecom” iegūt ekskluzīvas radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesības Latvijā par normāliem tirgus apstākļiem neatbilstoši zemu maksu, norāda „Baltkom”.
Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija paudusi aizdomas par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu „Lattelecom” uzticētajā digitālās virszemes televīzijas ieviešanas projektā. Pats konkursa uzvarētājs „Lattelecom” atzinis, ka bez televīzijas var palikt 100 000 mazturīgu mājsaimniecību.
Šlesera protežē gaida tiesu
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe tikmēr aizņemts ar citām rūpēm. Pēc kārtējās pārsūdzības viņš februārī stāsies Vidzemes apgabaltiesas tiesas priekšā — nu, negribas izciest sodu piespiedu darbā. Dripi un Ēriku Ružu apsūdz nelegālā lašu zvejā, vides inspektori abus paņēma ciet Braslas upes krastā pērn novembrī. Togad Dripes alga vidēji mēnesī bija 5943 lati. Arī 2000. gadā vides inspektori pie Braslas pieķēra šo pašu puisi nelegālā nēģu zvejā. Savukārt „zvejnieka” brālis Ģirts Dripe ir Rīgas vicemēra Šlesera preses sekretārs.