Klimata konferencē pieņemtais lēmums izpelnās asu kritiku
ASV prezidents Baraks Obama ANO klimata konferencē Kopenhāgenā ar Indijas, Dienvidāfrikas Republikas, Ķīnas un Brazīlijas līderiem panācis vienošanos, kuras nolūks ir samazināt siltumnīcgāzu nonākšanu atmosfērā un sniegt finansiālu palīdzību nabadzīgajām valstīm klimata problēmu risināšanā, taču šī vienošanās izpelnījusies plašu kritiku par to, ka paredzētie pasākumi nebūs pietiekami, lai novērstu globālās sasilšanas postošās sekas.
Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā vakar noslēdzās ANO klimata konference, taču pasaules valstu līderi jau ceturtdien pauda bažas, ka tā arī var neizdoties panākt vienošanos par siltumnīcgāzu nonākšanas atmosfērā ierobežošanu pēc 2012.gada, kad beigsies pašlaik spēkā esošā Kioto protokola darbība.
Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Zviedrija sacīja, ka sarunās trūcis progresa.
"ES ir likusi galdā konkrētus ierosinājumus un paliek pie sava piedāvājuma darīt vairāk ar nosacījumu, ka citi, jo īpaši lielākie [siltumnīcefektu izraisošo gāzu] emitētāji, arī uzlabo savus piedāvājumus," teikts EK un Zviedrijas kopīgajā paziņojumā.
ES valstis ir apņēmušās līdz 2020.gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, taču solījušas, ka šis samazinājums varētu sasniegt pat 30%, ja citi Kopenhāgenas sarunu dalībnieki paustu līdzīgas apņemšanās.
Pagājušajā nedēļā bloka valstu līderi arī vienojās līdz 2012.gadam atvēlēt 7,2 miljardus eiro (piecus miljardus latu) nabadzīgajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām. Japāna trešdien paziņoja, ka tā šai summai ir gatava pievienot vēl 1,75 triljonus jenu (9,45 miljardus latu).
Tikmēr ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ceturtdien paziņoja, ka arī Savienotās Valstis ir gatavas līdz 2020.gadam dot savu ieguldījumu 100 miljardu dolāru (48 miljardu latu) vērtā fondā, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajām valstīm.
kasjauns.lv, bns
