Bardaks Latvijas muitā: izbojāta visa diena
Īsa pamācība muitošanā” — tā savu piedzīvojumu aprakstu nosaucis fotogrāfs un kinematogrāfists Reinis Traidās. Visa diena pavadīta muitā, klients sūtīts no vietas uz vietu, preci saņemt nav izdevies...
Dusmīga sievietes balss klausulē
Plašāk šo pieredzi Reinis Traidās apraksta savā blogā http://reinistraidas.lv/raksti/2011/01/04/isa-pamaciba-muitosana/. Reinis interneta tirdzniecības vietnē eBay iegādājies foto aksesuāru no Honkongas, cerot ietaupīt lielu naudu. „Gala rezultātā es nevien neko nopietnu neietaupīju, bet arī pamatīgi pabojāju nervus un iztērēju gandrīz divas dienas, kamēr tiku pie sava pirkuma,” savā blogā atzīst Traidās.
Viss sācies ar īsziņu no rīta, saņemtu no pasta firmas „Fedex”, tā vēstīja, ka ir saņemta muitojama krava un nepieciešams sazināties ar deklarantu, bija norādīts tālruņa numurs. „Kad piezvanīju, man atbildēja diezgan, pēc balss spriežot, izbesīta (vai arī ļoti aizņemta) sieviete, kas naidīgi paskaidroja, ka man esot muitojama paka, kuras vērtība ir 50$ un jānākot būs uz muitu ar PayPal izdruku vai bankas izdruku, lai varētu pierādīt preces izcelsmi un vērtību. Tātad — neesmu pirmais ar šādu sūtījumu. Kļūdu sapratu uzreiz. Nebiju ne prasījis, ne lūdzis, lai man preci piegādā ar „Fedex”, taču ko nu tur vairs.”
„...es izdrukāju PayPal maksājuma lapu, kas skaidri un gaiši parādīja, cik par preci samaksāts. Neesot īsti pārliecināts, vai tiks ņemta pretī vienkārša izdruka, drošības labad izdrukāju arī konta izrakstu no internetbankas.”
Noslēpumainais EORI numurs
Reinis devās uz lidostu, sameklēja muitas māju, pie kuras nevarēja nekur novietot auto, un ieraudzīja, ka muitas pieņemamajā telpā no sešiem lodziņiem darbojas tikai viens. „Acīmredzot, tas normāli. Kādu brīdi domāju, kuru no numuriņu kārtas pogām spiest, jo tās visas rotāja savādi saīsinājumi. Paņēmu to, kur bija rakstīts “dokumentu iesniegšana” vai kaut kas uz to pusi, jo tas bija vienīgais, ko es sapratu no visas tās burtu varzas.”
Pēc apmēram 20 minūtēm nelielajā, piesmakušajā telpā, Reinis saprata, ka rinda virzās ļoti lēni, un izdomājis pajautāt „laipna paskata onkulim-darbiniekam, kur tieši man ir jāiet un kas jādara”. Gaidot rindā, varēja klausīties, kā aizkaitināta muitas darbiniece strostē „vienu čali”, kas savu PayPal izdruku atnesis, pārveidotu „Excel” tabulā.
„Balsis ir paskaļas, rindā visi jūtami smīn, bet pacietīgi klusē. Kāda slāvu sieviete mēģina citu darbinieku pārliecināt, ka viņa esot iepirkusies internetā, bet nezina par kādu summu un īsti nezina, vai izmantojusi PayPal. Top darīts zināms, ka nepieciešama normāla izdruka.”
Kad pienākusi Reiņa kārta, paziņots, ka vispirms jāiet uz „Fedex” saņemt „kaut kādu kravas cedeli”. „Tā arī nesapratu, kādu, bet domāju, ka šamie tur zinās. Eju atpakaļ, meklēju „Fedex” biroju. Kādu brīdi pariņķoju pa lidostas teritoriju un atrodu. Tur man laipni pastāsta, ka vispirms jāiet taču ir uz muitu pēc kaut kāda EORI numura (izklausās pēc princeses no „Gredzenu Pavēlnieka”) un tad uz kaut kādu „Aircargo” taisīt deklarāciju.”
Izmanto disketes, banku kartes neņem
Skola rokā — Reinis atgriezies muitā un spiedis podziņu, pie kuras skaidri un gaiši rakstīts: „EORI nummuru saņemšana”. „Skaisti. Nostāvu rindā vēl 20 minūtes līdz saņemu papīru, uz kura rakstīts mans vārds un mans personas kods. Tas, izrādās, ir mans EORI numurs. Eju uzmeklēt „Aircargo” – tas jau citā mājā. Šoreiz vismaz ir kur noparkoties. Sieviete, kas taisa deklarācijas — laipna. Kādas 15 minūtes nevar manu deklarāciju izdrukāt, jo muitas serveris lēni darbojas. Viņiem tur viss sajūgts kopā kaut kā tā veiksmīgi. Cik nu veiksmīgi — man iedod disketi (es nejokoju) un kaudzi dokumentu. Uz papīra lapas uzraksta summas, kas man jānomaksā nodokļos. PVN un ievedmuita. Apmēram tik, ar cik jau biju kopš rīta rēķinājies, tā kā īpaši neskumstu. Jāpārskaita muitai nauda tātad.”
Tātad atlicis vien sīkums — samaksāt. Reinis to cerējis izdarīt lielajā Latvijas Pasta ēkā. Tikai, kad izstāvējis rindu un ticis līdz kasei, uzzinājis, ka banku kartes netiek pieņemtas. „Vispār. Bankomāta arī nav. Šajā brīdī jau mani viss process ir manāmi izbesījis, un es domās sāku lamāties par to, kā tie censoņi nav padomājuši par tādu ekstra luksusa ērtību kā karšu terminālis. Tuvākais bankomāts — lidosta.”
Aizstūrējis uz pasažieru termināli, sakasījies ar policistu, kuram nepatika, ka tik ilgi stāvu tur, kur izlaiž pasažierus, kamēr draudzene izņem naudu. Tomēr Reinim izdevās iztikt bez stāvvietas par diviem latiem, atgriezies „Aircargo” birojā, kur vēl desmit latus jāsamaksā par deklarācijas taisīšanu un arī tur „ nav dzirdējuši par maksājumu kartēm”.
Vismaz kotlete garšīga
Pēc trim stundām Reinis laimīgi bija atgriezies muitas pieņemšanā ar visiem saviem papīriem un disketi. „Lodziņš joprojām viens, nospiežu pogu, gaidu rindā. Paiet kāda stunda, un es nolemju iet apēst kādu kotleti muitas kafūzī, jo enerģijas sākt pietrūkt. Kotlete laba, nevar sūdzēties. Pēc kotletes tieku pie lodziņa, atdodu savu papīra kaudzi, saņemu apstiprinājumu, ka papīri izskatās labi, tagad man jāgaida rindā, kamēr tos izskatīs. Tā paiet vēl kāda pusotra stunda.
Kad beidzot esmu saņēmis lapiņu, ka viss ir labi un ar kuru varu doties pakaļ paciņai uz „Fedex”, saprotu, ka ir pāri 18 un viņi jau ir ciet. Rezultāts — visa diena izčakarēta un pat nav prieciņa, saņemot paku. Nekā nav. Pirms iešanas prom vēl noskatījos mazu drāmu ar sievieti, kura, protams, nekādus dokumentus parādīt nevarēja, un viņu uzaicināja aiz lodziņa ielogoties ar savu PayPal kontu turpat uz vietas un parādīt datus par konkrēto pirkumu. Lūk, tā.”
Šogad jauna kārtība
Reinis: „Stāsta morāle ir tāda — nekad, nekad neizvēlieties „Fedex”, „DHL” vai jebkuru citu no kurjerpasta kompānijām savu tīkla pirkumu piegādei. Man īsti neizprotamu iemeslu dēļ muitošanas procedūras radikāli atšķiras, ja prece tiek sūtīta ar Fedex, no tā, ja tiek sūtīta caur Latvijas Pastu vai EMS, kas ir starptautiskais kurjerpasts, kuru nodrošina katras valsts galvenais pasts. EMS ir kā parastais pasts, tikai eksprespasts.”
Jāpiebilst, ka šogad spēkā stājušies jauni noteikumi — katra prece, vērtīgāka par desmit eiro un sūtīta no valstīm ārpus Eiropas Savienības, apliekama ar PVN 22% apmērā. Ja vērtība pārsniedz 150 eiro, jāmaksā arī ievedmuita no diviem līdz 11%, atkarībā no preces tipa.
Valsts ieņēmumu dienests līdz ar jauno kārtību ir ļoti noslogots, un VID Komunikācijas nodaļa skaidrojumu par Reiņa Traidās piedzīvotajiem absurdiem sola pirmdien.