Pareģo jaunu pasaules galu
Sabiedrība
2010. gada 12. janvāris, 11:03

Pareģo jaunu pasaules galu

Jauns.lv

Ar bažām pirmdien modās cilvēki, kas bija saņēmuši no cilvēces garīgajiem Skolotājiem izsūtītu brīdinājumu par neparasti spēcīgu Saules aktivitāti naktī no 10. uz 11. janvāri. Zinātnieki gan ziņo, ka Saules aktivitāte pēdējā diennaktī bijusi nulle, taču tā pieaugšot ap 13. janvāri.

Eiropā šajā naktī būs novērojama ziemeļblāzma, bet lielākā daļa transformatoru iziešot no ierindas — par to brīdina agni jogas portāli un ezotērikas domubiedru grupas.

Iesaka slēpties tempļos

Tā kā mūsdienu civilizācija bez elektrības neesot iedomājama, tad sāksies vispārējs haoss, kurš ilgs apmēram mēnesi. Lidmašīnas visā pasaulē kritīs kā beigtas mušas. Elektroierīces neskartas saglabāšoties vien īpaši ar smalku metāla sietiņu ekranētās un iezemētās telpās. Eiropu Saules aktivitātes skaršot mazāk nekā  pasaules daļas, kur šajā laikā ir diena.

Internets un sakaru līdzekļi izies no ierindas, un cilvēce vienā mirklī var zaudēt visus savus sasniegumus. Saules aktivitāte nesīšot līdzi ne vien spēcīgu elektromagnētisko impulsu, bet arī ievērojamu temperatūras paaugstināšanos. Labākas izredzes izdzīvot būšot vēsākā klimatā mītošajiem. Cilvēki, sevišķi vecie un slimie miršot masveidā. „Jau vasarā es zināju, ka janvāris izmainīs mūsu dzīvi, taču to, ka tik ļoti, nebiju paredzējis,” brīdina Skolotājs un iesaka nakti uz 11. janvāri būtu pavadīt ašramā — templī. Garā vēstījuma beigās viņš gan piebilst, ka pareģotā katastrofa var iet secen, taču uzskata par vajadzīgu brīdināt.

Zinātnieki nekādas nelaimes neparedz

Astronoms Ilgonis Vilks gan par šiem pareģojumiem smaida. Pēdējā laikā Saules aktivitāte bijusi tuvu nullei. Paredzams tās kāpums, bet ļoti lēns vairāku gadu garumā, skaidro astronoms. Aktuālos novērojumus un saules aktivitātes prognozes var atrast internetā. Zinātnisku informāciju var atrast gan Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) mājaslapā www.swpc.noaa.gov/SWN/index.html gan Krievijas zinātņu akadēmijas Zemes magnētisma, jonosfēras un radioviļņu izplatīšanās institūta www.izmiran.ru/services/saf/forecast?LANG=ru mājaslapā.

Pēdējā diennakts (10. – 11. janvāris) bijusi ārkārtīgi mierīga – Saules elektromagnētiskā aktivitāte bijusi nulles līmenī. Zinātnieki prognozē nelielu Saules aktivitātes palielināšanos ap 13. janvāri.

Iepriekš NOAA kosmosa laikapstākļu prognožu centrs prognozējis, ka

2008. gadā iesākušais Saules vētru periods solās būt vājākais kopš 1928. gada. Tā maksimums būs jāgaida vēl pāris gadus.  NOAA prognozē, ka 24. Saules cikls maksimumu sasniegs 2013. gada maijā. Saules plankumu skaits, kas novērojams 24 stundu laikā, nepārsniegs 90.  Jaunais cikls var izrādīties devītais vājākais kopš 1750. gada, kopš uzsākta Saules aktivitātes ciklu numerācija. Saules ciklu intensitātes vispierastākā mēraukla ir plankumu daudzums. Jo vairāk plankumu, jo lielāka iespējamība, ka notiks vētras. Tomēr jāatceras, ka Saules vētras spēku nenosaka tikai plankumu skaits. Spēcīgas vētras ir notikušas arī nosacīti mierīgos periodos.

Saule garantijas nesniedz

Tomēr, pat ja aktivitāte būs minimāla, nav nekādu garantiju, ka Zeme nepiedzīvos kādu izteikti spēcīgu vētru. Saules vētra ir enerģijas un matērijas izvirdums, kas var būt vērsts Zemes virzienā. Pat samērā vāja vētra var bojāt Zemes mākslīgos pavadoņus, sakarus un GPS sistēmu. Spēcīgāka vētra var pakļaut Zemi nopietnākiem bojājumiem.

„Tāpat kā ar viesuļvētrām, aktīvs vai vājš cikls ir atkarīgs no vētru skaita, bet pietiek ar vienu īpaši spēcīgu vētru, lai tā radītu milzīgus zaudējumus,”   NOAA mājaslapā atzinis zinātnieks Dougs Bīsekers. „Spēcīgākā Saules vētra tika novērota 1859. gadā, līdzīga cikla, kā mēs prognozējam, laikā.”

1859. gadā tika bojātas telegrāfa līnijas, izraisīti ugunsgrēki Ziemeļamerikā un Eiropā. Ziemeļblāzmas bija tik spožas, ka varēja lasīt avīzes to gaismā. Ja Zeme šādu vētru pieredzētu mūsdienās, bojājumi būtu neizmērojami. Pirmā gada zaudējumi vien naudas izteiksmē būtu viens līdz divi triljoni ASV dolāru. Pēc šādas vētras atgūšanās periods ilgtu četrus līdz desmit gadus. Ja salīdzina ar viesuļvētru „Katrīna” — tās radītie zaudējumi un bojājumi šķita katastrofāli, kaut gan bija „tikai” 80 līdz 125 miljardi dolāru.


Anda Leiškalne