Sudraba: valdības tēriņi ir pretrunā ar taupības pasākumiem
Valsts kontrole uzskata, ka Ministru kabineta pēdējā laikā pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.
Vēstulē Valsts kontrole norāda uz Ministru kabineta pēdējā laikā, īpaši decembrī, pieņemtajiem lēmumiem, kas ir pretrunā ar tā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.
Valdība ir lēmusi par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tāpat pieļautas līdzekļu pārdales ministriju budžeta ietvaros neievērojot pastāvošos normatīvos aktus un savus iepriekš pieņemtos lēmumus, norādījusi Sudraba.
Pastāvošie normatīvie akti strikti nosaka gan budžeta institūciju vadītāju, gan ministriju atbildību par līdzekļu izlietojumu atbilstoši mērķiem un kontroli, tāpat ir noteikts, kādiem mērķiem izlietojami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Savukārt gan Saeima, gan Ministru kabinets jau sākot ar 2008.gada nogali novērtējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, vairākkārt pieņēma lēmumus par nepieciešamiem pasākumiem stingras fiskālās politikas nodrošināšanai, norādīts vēstulē.
Saeimas apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma paredz stingru fiskālo politiku un vienotu principu ievērošanu valsts un pašvaldību tēriņu ierobežošanai. Ministru kabinets vairākkārt lēmis par pasākumiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanai un vienotu principu piemērošanu attiecībā uz likumu Par valsts budžetu 2009.gadam un tā grozījumiem.
Valdība vairākkārt gan samazinājusi atalgojumu, gan ar saviem lēmumiem ierobežojusi citus tēriņus. Ministru kabinets noteicis vienotus izdevumu samazinājumu principus, kā arī to, ka valsts budžeta finansētas institūcijas nedrīkst pieļaut parādu veidošanos, uzsver valsts kontroliere.
Svaidās ar miljoniem?
Tomēr, neskatoties uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, Ministru kabinets pēdējos mēnešos lemjot par finanšu līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieļauj līdzekļu piešķiršanu izdevumu finansēšanai, kas neatbilst kārtībai, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprinātos līdzekļus noteiktajiem mērķiem.
Vēstulē arī uzskaitīti valdības pērnā gada nogales lēmumi, ar kuriem dažādiem mērķiem piešķirti vairāki desmiti miljoni latu.
Tāpat Valsts kontrole ir iepazinusies ar atsevišķiem Finanšu ministrijas rīkojumiem attiecībā uz apropriāciju pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem un secinājusi, ka atsevišķu ministriju budžetos ir iespējas pārdalīt līdzekļus no programmām, kuras nav tieši saistītas ar institūciju finansēšanu un tajās ir izveidojusies ekonomija, novirzot līdzekļus citu programmu izdevumiem, lai finansētu institūciju uzturēšanas izdevumus, tai skaitā atalgojumus.
Piemēram, Finanšu ministrija ar pērnā gada 6.novembra rīkojumu Valsts Ieņēmumu dienesta atlīdzībai palielinājusi izdevumus par 788 000 latiem, veicot finansējuma pārdali.
Finansējuma pārdale veikta no programmas "Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana" (programmas mērķis - nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, saņemšanu un izsniegšanu), tādējādi neievērojot iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par vienotajiem līdzekļu samazinājumiem.
Ar šo pašu rīkojumu pārdalītas apropriācijas arī starp Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Iespējas pārdalīt līdzekļus arī šajās ministrijās liecina par to, ka atsevišķās programmās ir izveidojusies izdevumu ekonomija, kas pieļauj mainīt izlietojuma mērķus. Kādiem mērķiem izdevumi pārdalīti no Finanšu ministrijas rīkojuma nav skaidrs, jo rīkojumā nav informācijas par veikto izmaiņu nepieciešamību, norādījusi Sudraba.
Novembrī Ministru kabinets lēma par 1,8 miljonu latu piešķiršanu augstākajai izglītībai un zinātnei, novirzot šiem mērķiem VAS "Latvijas valsts meži" maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu.
Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" paredz, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā likumā noteikto apropriāciju Finanšu ministrijas apakšprogrammai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" par to nekavējoties informējot Ministru kabinetu un Saeimu, bez tam izdevumus atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no informācijas saņemšanas nav iebildusi.
Likumā Par valsts budžetu 2009.gadam (ar grozījumiem) Finanšu ministrijas apakšprogrammai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir apstiprināti 8,8 miljonus latu bez tam ar budžeta grozījumiem (otrajiem) pārdalīti ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm vēl 2,2 miljonus latu.
Pēdējie Ministru kabineta lēmumi rāda, ka pasākumiem, kas neatbilst apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" mērķiem vien ir pārdalīti vairāk nekā 44 miljonus latus, kas piecas reizes pārsniedz apstiprināto apropriāciju. Tādējādi ir palielināts budžeta deficīts, pie kam dažādām vispārējām un iepriekš prognozējamām vajadzībām, kurām līdzekļi bija iepriekš jāieplāno gadskārtējā budžeta likumā, norāda Sudraba.
Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka netiek ievērots Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais un ir pieļauts, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies saistības attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē.
