Dombrovskis: TP sagatavotais likumprojekts draudētu novest sarunas ar aizdevējiem strupceļā
Tautas partijas (TP) sagatavotā likumprojekta valdības pilnvarošanai starptautisko aizņēmumu ņemšanai atbalstīšana draudētu sarunas ar kreditoriem novest strupceļā, šodien preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Ministru prezidents uzskata: TP piedāvātais sarunu risināšanas modelis ietver tādus nosacījumus, par kuriem vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav panākama.
"Tas nav piemērotākais risinājums," vērtēja Dombrovskis, uzsverot, ka jautājumam jau ir atrasts cits juridiskais risinājums. "Es ceru, ka līdz ceturtdienai TP būs gatava konstruktīvai sadarbībai un neapdraudēs valsts stabilitāti."
Premjers atturējās minēt iespējamos TP "slēptos motīvus" šāda likumprojekta izstrādei, vien norādīja, ka ir atvērts konsultācijām ar koalīcijas partneri.
Tāpat valdības vadītājs pauda cerību, ka Saeima dos pilnvarojumu Ministru kabinetam slēgt papildināto vienošanos ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. Šis pilnvarojums gan, pēc Dombrovska vārdiem, neesot saistīts ar valdības, bet ar valsts stabilitāti.
"Būtiskākais jautājums ir nevis valdības, bet valsts stabilitāte," uzsvēra Ministru prezidents, norādot, ka sekas pilnvarojuma nedošanai būtu "ļoti smagas un daudzpusīgas".
Kā uzsver Finanšu ministrija, gadījumā, ja Latvijas valdība nesaņems Saeimas mandātu Nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Saprašanās memoranda ar Eiropas Kopienu parakstīšanai, tad sarunu raunds ar aizdevējiem būs jāuzsāk no jauna par visu sadarbības programmu. Par programmu - finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro apmērā - 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Aizdevuma līdzekļi Latvijai būs pieejami pa daļām.
Latvijai piešķirtais aizdevums uzskatāms par sava veida kredītlīniju, no kuras līdzekļi tiek izmantoti tikai vajadzības gadījumā. Pozitīva scenārija gadījumā Latvija neizmantos visus tai piešķirtos līdzekļus.
Nesaņemot atbalstu no Saeimas, tiek apdraudēta Valsts kases likviditāte. Likviditātes nodrošināšana Valsts kasē nozīmē to, ka valstij ir garantēti pieejami līdzekļi, lai samaksātu paredzētās pensijas un pabalstus, lai izmaksātu algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Valdībai nesaņemot atbalstus, lai slēgtu vienošanās ar aizdevējiem, jau šogad pirmajā ceturksnī Latvija var nesaņemt paredzētos 500 miljonus eiro (350 miljonus latu) no Eiropas Komisijas un 300 miljonus eiro (210 miljonus latu) no SVF. Tas savukārt apdraud Satversmes tiesas (ST) sprieduma nekavējošo izpildi, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009.gada 1.jūlija. Līdz šim tika panākta vienošanās, ka pensionāri pensijas pilnā apmērā varētu saņems jau februārī, bet ieturēto pensijas daļu atmaksās vienā maksājumā aprīlī, norāda ministrija.
LETA jau ziņoja, ka TP Saeimas frakcija iesniegusi Saeimā likumprojektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmā.
Lai arī neviena no koalīcijas partijām nav paudusi atbalstu likumprojekta pieņemšanai, TP uzskata, ka tā ir piedāvājusi daudz labāku variantu nekā jau izskatīšanai virzītais lēmumprojekts par pilnvarojumu valdībai aizņemties finanšu līdzekļus, aģentūrai LETA atzina TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Jau ziņots, ka šo ceturtdien vēl notiks Koalīcijas padomes sanāksme, kurā tiks lemts par minētā projekta tālāko virzību. Tikmēr šo ceturtdien lēmumprojekta pieņemšanai un finanšu ministra Eināra Repšes (JL) ziņojumam varētu tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.
Tā kā ar vispārīgo lēmumprojektu varētu būt nepietiekami, tad Saeimai būs jābalso par Repšes ziņojumu, kurā tiks ietverta detalizēta informācija par saistībām, kuras jaunajā nodomu vēstulē ar starptautiskajiem aizdevējiem uzņemsies valdība, un minētā ziņojuma uzklausīšanai būs nepieciešams sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, žurnālistiem skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Jau iepriekš TP priekšsēdētājs Andris Šķēle esot paudis, ka "valdībai no Saeimas ir jāsaņem precīzs mandāts, ko tā drīkst, ko nedrīkst apsolīt, tātad - cik gadus uz priekšu mūsu visu kopīgo nākotni ieķīlāt apmaiņā pret katru atsevišķo kredīta maksājumu".
Likumprojektā ir iekļautas valdības sagatavotās lēmuma projekta normas, kas apstiprina kopējo starptautiskā aizņēmuma summu un izlietojuma mērķus.
Papildus ir noteikts, ka starptautiskā aizņēmuma izlietojuma summu un finansējamo pozīciju precīzs atšifrējums ir atspoguļojams ikgadējā valsts budžeta likumā. Jebkuriem grozījumiem Ministru kabineta Saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju un Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam, kas var skart nodokļu likumus, valsts budžeta likumu un būtiskus sociālās jomas normatīvos aktus, jābūt veiktiem, saņemot ikreizēju iepriekšēju Saeimas piekrišanu.
Ņemot vērā starptautiskā aizņēmuma būtisko lielumu, kā arī tā izlietojuma gaitā sasniedzamos nozīmīgos tautsaimniecības atveseļošanās mērķus, Ministru kabinetam ik ceturksni jāiesniedz Saeimai pārskats par 2008.gada 9.decembra Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi.
Likumprojektā ir noteikts, ka turpmākajai tautsaimniecības veiksmīgai atveseļošanai aizņēmuma programmas ietvaros nav atbalstāma kopējā nodokļu sloga palielināšana. Komercbanku, kuru kapitālā ir nozīmīgs valsts līdzekļu tiešs vai netiešs ieguldījums, reorganizācijas plāniem ir nepieciešams Saeimas akcepts. Valdībai līdz 2010.gada 1.martam ir jāiesniedz Saeimai rīcības plāns par ministriju skaita samazināšanu un pamatotu valsts funkciju saglabāšanu.
Likumprojektā paredzēts, ka ieturējumi no pensijām, kas izdarīti laika posmā no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada februārim, atmaksājami pensiju saņēmējiem 2010.gada aprīlī. Satversmes tiesas spriedumā ir noteikts, ka ieturējumi no pensijām ir nelikumīgi, līdz ar to pensiju pilnai izmaksa no 1.februāra jānodrošina neatkarīgi no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Noteikts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
TP pārstāvji šodien iecerējuši ar likumprojektu iepazīstināt koalīcijas partnerus. Paredzams, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts paātrinātā kārtībā, kaut arī tā normas, visdrīzāk, izraisīs plašas debates, norāda TP.
Savukārt partija "Jaunais laiks" (JL) šodien izplatītajā paziņojumā pauž viedokli, ka "TP attieksme jautājumā par Ministru kabineta pilnvarojumu saņemt starptautisko aizņēmumu norāda uz TP divkosību, kas var vistiešākajā veidā apdraudēt ne tikai valdības ieceri izmaksāt pensijas pilnā apmērā jau februārī, bet arī valsts finansiālo stāvokli un Latvijas starptautisko reputāciju".
LETA