Vēsturnieki izvairīgi par 4.maija svētku nosaukuma maiņu
Vēsturnieki īpašu sajūsmu par Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvu mainīt 4.maija svētku nosaukumu neizrāda, taču atzīst, ka iebildumu pret to nav.
Vēsturnieku komisijas vadītājs profesors Inesis Feldmanis aģentūrai BNS sacīja, ka "labāk jau bija, kā ir tagad, bet, ja prezidents tā grib [mainīt nosaukumu], lai jau tā ir".
Viņš paskaidroja, ka līdz ar deklarācijas pieņemšanu Latvija "de iure" pieteica savu neatkarību. "No starptautisko tiesību viedokļa, 1990.gada 4.maijā, pieņemot deklarāciju, Latvija neatkarību atjaunoja "de iure" līmenī," viņš norādīja.
Arī vēsturnieks Aivars Stranga aģentūrai BNS pavēstīja, ka viņam kā vēsturniekam nav iebildumu pret nosaukuma maiņu, taču pašlaik iedzīvotājus tas maz interesē. "Man lielākas bažas ir par to, lai cilvēki neaizmirst, kas bija 18. vai 11.novembris," viņš piebilda.
"Cilvēki vērtēs, kas šajos divdesmit gados ir iegūts un kas zaudēts. Labākais veltījums šajā dienā būtu izeja no krīzes. Cilvēki tieši to novērtēs. Formulējums nav būtiskākais," klāstīja vēsturnieks, vienlaikus atzīstot, ka pašreizējais 4.maija nosaukums ir pārāk garš un sarežģīts.
Savukārt prezidenta padomnieks un vēsturnieks Antonijs Zunda plašākos komentāros nevēlējās ieslīgt, vien teica, ka "droši vien" atbalsta prezidenta iniciatīvu.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien Saeimā iesniedza priekšlikumu grozīt likumu par svētku un atceres dienām, rosinot turpmāk 4.maiju dēvēt par Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Ideju 4.maija svētku dienu pārdēvēt ikvienam saprotamā, simboliskā, Neatkarības deklarācijas mērķi atspoguļojošā un kodolīgākā nosaukumā ierosināja Latvijas Tautas frontes pārstāvji.
Pašlaik likumā 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Prezidenta iniciatīvas pamatā ir aizstāt vārdu 'pasludināšanas' ar 'atjaunošanas'.
BNS
