Finanšu policija prokuratūrai nodod vērienīgo Ls 13,6 miljonu atmazgāšanas lietu

Šodien plkst.13 preses brīfingā tiks sniegta plašāka informācija par personām, pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu.

Starp vairāk nekā 160 uzņēmumiem, kas saistīti ar šo 13,6 miljonu latu legalizācijas shēmu, iepriekš tika minēts viens no lielākajiem valsts tiltu, tuneļu un ceļu pārvadu būvniekiem AS "Latvijas tilti", kā arī tika pieļauts, ka lietā figurē arī citas pazīstamas kompānijas - SIA "Eiropas apavi", SIA "Mangross", SIA "Baltijas servisa grupa 98" un arī SIA "Uzņēmējs". VID tolaik šo informāciju ne apstiprināja, ne noliedza.

VID tolaik informēja, ka par naudas atmazgāšanas shēmas, ar kuras palīdzību 2007.gada četros mēnešos legalizēti 13,6 miljoni latu noziedzīgi iegūtu līdzekļu, organizēšanu un atbalstīšanu aizdomās tiek turētas septiņas personas, tostarp viens Krievijas pilsonis.

Laikā no 2007.gada septembra līdz decembrim grupējums "atmazgājis" 13 620 703 latus. No shēmā iesaistītajiem aptuveni 160 uzņēmumiem 60 veikuši reālu uzņēmējdarbību.

Starp shēmā iesaistītajiem ir tādi, kas darbojušies būvniecībā, konkrēti - nodarbojušies ar tiltu būvniecību un apsaimniekošanu. Noziedzīgā grupējuma pakalpojumus izmantojuši būvniecības nozarē strādājoši uzņēmumi, tostarp uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir saistīta ar tiltu būvniecību un apsaimniekošanu. Ievērojamas naudas summas pārskaitītas arī no citās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, apavu tirdzniecības jomā.

Naudas plūsma caur "buferuzņēmumiem" pārskaitīta reāli strādājošām kompānijām Taizemē, Honkongā un Ķīnā, kas savukārt norēķinus veikušas ar Polijas uzņēmumiem, no kurām naudu saņēmuši organizētāji Latvijā.

VID tolaik apgalvoja, ka šo shēmu organizējuši izglītoti cilvēki un tā uzskatāma par ļoti sarežģītu. Personas, kas tajā iesaistītas, ir izvairījušās publiski atklāt savu personību, tāpēc nav uzskatāmas par ļoti labi pazīstamām. Grupējums par naudas "atmazgāšanu" ieturējis 9% no summas.

Par iespējamo saistību ar šo noziegumu VID tolaik plānoja pārbaudīt arī Polijas uzņēmumus.

VID norādīja, ka izdevies apturēt ne tikai to uzņēmumu darbību, kas jau ir iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmā, bet arī izsekot līdzi turpat desmit jaunu "bufera" uzņēmumu reģistrācijai, tādējādi novēršot turpmāku ievērojamu zaudējumu rašanos.

Jaunie uzņēmumi parasti piereģistrēti uz tādu personu vārdiem, kuri nerada aizdomas par saistību ar fiktīvu uzņēmējdarbību. Tālāk šīs personas reģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā, valsts un pašvaldību iestādēs izņem nepieciešamās atļaujas un izziņas, tad uzņēmumu pārreģistrē uz personas bez noteiktas dzīvesvietas vārda.

Konkrētajā gadījumā uzņēmumi pārreģistrēti uz maznodrošinātu Lietuvas pilsoņu vārdiem, lai tādējādi apgrūtinātu iespējamo izmeklēšanu.

Shēma veidota tā, ka vispirms reāli darbojošies uzņēmumi noslēguši fiktīvus darījumus ar noziedzīgā grupējuma tiešā kontrolē esošiem "bufera" uzņēmumiem.

Tālāk par šiem fiktīvajiem darījumiem samaksātajiem naudas līdzekļiem tiek vairākkārt mainīta piederība, līdz tie nonāk fiktīvo uzņēmumu kontos ārvalstīs, pamatā Lietuvas kredītiestādēs.

Tad, kā liecināja sākotnējās analīzes rezultāti, tiek noslēgti vairākpusēji līgumi ar Polijas, Ķīnas, Honkongas, Taizemes un citu valstu uzņēmumiem, kas arī ir pēdējais posms naudas atmazgāšanas ķēdē, un pārskaitītie līdzekļi skaidrā naudā atgriežas Latvijā un tiek atdoti to uzņēmumu pārstāvjiem, kas ir izmantojuši attiecīgos pakalpojumus.

Šādi "atmazgātie" līdzekļi tiek izmantoti "aplokšņu algu" izmaksām un citu nelegālu izmaksu segšanai.

Grupējums Latvijā darbojies jau iepriekš. Process uzsākts par minētā grupējuma darbību no 2006.gada ieskaitot, jo tieši 2006.gadā uzņēmums sācis darboties tik augstā līmenī. VID bija paredzējis pētīt tā darbību, jo grupējums bieži mainījis "buferuzņēmumus". VID pieļāva iespēju, ka reāli varētu būt legalizētas lielākas summas.

LETA