Alus pučs. Latvijas krodzinieki protestē
1923. gadā kādā Minhenes alus krogā ielauzās Ādolfs Hitlers un mēģināja gāzt Vācijas valdību. Šis neizdevies apvērsums nu pasaules vēsturē pazīstams kā „Alus pučs”. Bet kāpēc piektdien krogā „Pieci Vilki” sapulcējās vairāki desmiti Latvijā populāru krogu īpašnieki?
Atbilde ir viena – lai vērstos pie valdības. Nē, nekāds jauns alus pučs nedraud un krodzinieki valdību gāzt negrasās, taču pie prāta vest 100 gudrās galvas Saeimā gan vēlas. Pie visa „vainīgs” aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatītais likumprojekts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu tūrisma nozarei līdz 10 procentiem.
Šo likumu iesniedza partija „Latvijas ceļš/Latvijas Pirmā partija” un viens no galvenajiem tā iniciatoriem bijis Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. Vien tavu bēdu! Likums projekts paredz PVN samazināt tikai un vienīgi tūrisma nozarei, tas ir viesnīcām. Un tas nepavisam nepatīk Latvijas restorānu un bāru īpašniekiem.
Protams, viņi visi kā viens saprot, ka likumprojekts ir atbalstāma lieta un ļoti lietderīgs pasākums Latvijas ekonomikas atveseļošanai, vienīgi krodzinieki ir nesaprašanā, kāpēc tiek lobētas tikai viesnīcas. Proti, ja viesnīcām piemēros 10 % PVN likmi, tad pārēji krogi jau tā grūtajos laikos nu nepavisam vairs nespēs konkurēt ar viesnīcu restorāniem.
„Tad mēs varēsim tikai un vienīgi izputēt,” prognozē krodzinieki. Lai to nepieļautu, piektdien krodziņā „Pieci Vilki” notika restorānu un bāru īpašnieku spontāna sapulce, kurā nolemts vērsties pie Saeimā ievēlētajām frakcijām ar lūgumu piemērot 10 % PVN likmi arī ēdināšanas uzņēmumiem.
Šajā sapulcē piedalījās gan restorāna „Opium” un „Klimpa” īpašniece Vita Indriksone, gan krogu „Paldies dievam piektdiena ir klāt”, „Brazil” un „Cuba” līdzīpašnieks Arnis Bikšus, ēdināšanas uzņēmuma SIA „More” vadītāja Emma More, gan bāra „Jameson” īpašnieks Ainārs Barons, gan kluba „Mad Hause” līdzīpašnieks Bruno Ivzāns, gan klubu „Melnais kaķis” saimnieks Guntis Lībers, gan „B bārs” vadītājs Armands Mednieks, gan kroga „Pieci Vilki” saimnieks Uno Vilks, gan „Klondaika” restorānu tīkla vadītājs Gundars Stabulnieks , gan vasaras alus dārza Doma laukumā „Nekādu problēmu!” īpašnieks Uģis Putniņš, gan Salacgrīvas restorāna „Zvejnieku sēta” īpašniece Gunta Līdaka un daudzi citi.
Var teikt, ka krodzinieku savdabīgais „alus pučs” devis jau pirmos rezultātus. Proti, piektdienas vakarā šī likumprojekta iesniedzēja – partija LC/LPP jau paspēja izplatīt paziņojumu, kurā teikts, ka LPP/LC ir nolēmusi papildināt savu priekšlikumu un rosinās PVN likmes samazināšanu ne tikai viesnīcām, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem.
„Ēdināšanas uzņēmumi ir ļoti būtiska un neatņemama tūrisma nozares sastāvdaļa. Šajā sfērā ir nodarbināti daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi nodokļu atvieglojumu piešķiršana tikai viesnīcām nepamatoti diskriminētu ēdināšanas sfēru,” partijas paziņojumā citēts LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Ēdināšanas uzņēmumu pārstāvju vēstule Latvijas Saeimai
Latvijas ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji pauž patiesu gandarījumu par to, ka Saeima nodevusi komisijām izskatīšanai grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi tūrisma nozarē līdz 10%. Tomēr neizpratni rada fakts, ka grozījumu iesniedzēji ar tūrisma nozari ir asociējuši tikai viesnīcu biznesu.
Tas rada bažas, ka kārtējo reizi tiek lobētas atsevišķu biznesu intereses un radīta nevienlīdzīga konkurence, nevis pārstāvēta visa tūrisma nozare kopumā. Latvijas ēdināšanas uzņēmumi ir iespaidīga tūrisma nozares sastāvdaļa, ap 5 000 uzņēmumu, ko nedrīkstētu ignorēt, izstrādājot tik būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā.
Vēl vairāk, šajā segmentā tiek nodarbināts liels strādājošo skaits, kā arī ēdināšanas serviss un tā cena ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc tūristi apmeklē to vai citu valsti. Gribētu vērst deputātu uzmanību, arī uz to, ka Eiropas Komisija jau no 1992. gada aicina harmonizēt PVN likmes ES valstīs un rekomendē samazinātas PVN likmes ēdināšanas biznesā, tādējādi veicinot darba vietu saglabāšanu, pretēji tam, kas notiek šobrīd Latvijā, kad, palielinot dažāda veida nodokļus, masveidā tiek aizvērti ēdināšanas uzņēmumi, samazināts darbinieku skaits, vēl vairāk palielinot jau tā milzīgo bezdarbnieku armiju.
