VID „caurumainā” datorsistēma apbalvota ar Platīna peli
VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma 2007. gadā saņēmusi nozares balvu – „Platīna peli”, ko pasniedz Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija.
Pa „caurumu” tieši šajā sistēmā bez lielām pūlēm „nosūknēts” milzumdaudz dokumentu.
Portāls kasjauns.lv lūdza komentāru pašreizējam „Rīgas satiksmes” informācijas tehnoloģiju direktoram Andrim Anspokam, kurš ir vadījis VID Informātikas pārvaldi laikā, kad tapa Elektroniskās deklarēšanas sistēma. Viņš ir bijis arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) priekšsēdētāja vietnieks.
Pa minēto „caurumu”, starp citu, iegūti arī sabiedrības informētībai noderīgie „Rīgas satiksmes” priekšnieku algu dati. Cilvēki, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju, trīs mēnešu laikā kopumā „nopumpēja” 7,4 miljonus dokumentu — neko nevajadzēja uzlauzt, pietika ierakstīt noteiktu adresi un norādīt dokumenta numuru.
Anspoks strādāja VID no 1997. gada līdz 2001. gadam Andreja Sončika laikā, ieņemdams arī ģenerāldirektora vietnieka amatu. „Tas bija dinozauru laikos,” sarunā ar kasjauns.lv pasmejas Andris Anspoks. „Kopš tā laika sistēma pārdzīvojusi vairākas reikarnācijas.”
Viņš uzskata par lielu sasniegumu to, ka VID izveidota sabiedrībai publiski pieejama datu bāze. Tiesa, nu tā izrādījušies ļoti plaši pieejama, taču Anspoks uzsver: „Katrs sistēmas izstrādātājs ir atbildīgs par drošību, risku. Spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, te neviens nav bijis uzdevumu augstumos, ne auditors, ne uzturētājs, ne izstrādātājs.” Viņš neslēpj ironiju: „Kā viņi sadalīs atbildību, nezinu, bet parasti, ja ir trīs vainīgie, atbildība katram ir tuvu nullei.”
2007. gadā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma saņēma „Platīna peli” — kategorijā „ePārvalde un pakalpojumi”. Anspoks gan par balvu nelēma, bet nekādu pretrunu neredz — sistēma atzīta par ērtu, izpelnījusies klientu atzinību.
„Pirms desmit gadiem veidotai sistēmai vajadzēja citu drošības līmeni. Ja tas ir palicis nemainīgs, tā ir nolaidība. Kur ar tā laika iespējām bija drošība, tagad ir caurstaigājama telpa,” piebilst Anspoks.
Jāpiebilst, ka līdz šim muļķīgākā Latvijas datoristu izgāšanās bija kādreizējā LIKTA prezidenta (tagad valdes loceklis), bijušās Valsts prezidentes vīra Imanta Freiberga apzagšana. 2005. gadā pa datortīklu ielaists „tārps” (īpaša urķu datorprogramma worm) ieurbās Freiberga datorā prezidentes Jūrmalas rezidencē, nokopēja viņa bankas paroles un pārsūtīja tās garnadžiem.
Blēži gan bija neprasmīgi, viņi gribēja „nopumpēt” 20 000 latu, izdevās trīs tūkstošus. Freibergs ātri pamanīja zādzību un vērsās pie likuma sargiem. Policijai pietika noskaidrot bankas rēķinu un tās īpašnieku, aizturēja piecus vīriešus. Četri tomēr attaisnoti, bet uz pieciem gadiem „iesēdināja” Armandu Beikmani. Pašlaik Rīgas apgabaltiesa izskata vērienīgu slimības pabalstu izkrāpšanas lietu, un tajā apsūdzēts arī Beikmanis.
Māris Puķītis/Foto:LETA
