Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 27. un 28. februārī

Kā arī Rīgā un Ķekavā uzklausīsim Mazo Princi, kopā ar vidzemniekiem izdejosim diždančus un Mazajā ģildē ļausimies sveču un romantikas gaisotnei.

1. Dokumentālā spēlfilma par Brīvības pieminekļa glābēju

Slavenās padomju sadzīves kultūras simbola – glāzes graņonkas un 1937. gada Parīzes Pasaules sasniegumu izstādei veidotās 53 metrus augstās skulptūras „Strādnieks un kolhozniece”, kuru mēs pazīstam arī kā kinostudijas „Mosfiļm” zīmolu, autorei, tēlniecei Verai Muhinai (1889. – 1953.) ir arī jāpateicas par to, ka 1945. gadā netika uzspridzināts Brīvības piemineklis un tā vietā uzsliets monuments Staļinam. Tieši Muhina, pretēji latviešu komunistu pakalpiņiem, Maskavai „raportēja”, ka Brīvības pieminekli nedrīkst likvidēt, jo tas ir izcils tēlniecības šedevrs.

Muhina ir dzimusi Rīgā tirgotāju un rūpnieku ģimenē, bet 1917. gadā pārcēlās uz Maskavu un tur uzsāka savu tēlnieces karjeru. Varam uzskatīt viņu par Staļina galma mākslinieci, bet tai pašā laikā viņa kā aristokrātiskas ģimenes atvase pasargāja daudzas izcilas vērtības no iznīcināšanas, to starpā arī Brīvības pieminekli.

Par to vien Muhina no latviešu tautas ir pelnījusi pieminekli. Latviešu kinorežisore Ilona Brūvere vienu šādu pieminekli Muhinai nule kā ir izveidojusi - pilnmetrāžas dokumentālo filmu ar spēles elementiem par izcilo tēlnieci „Versija Vera”.

Muhinas tēlā filmā, kas veidota kā tēlnieces dienasgrāmata, iejūtas māksliniece Kristiana Dimitere. Filmā daudz laikmeta liecību, kas atspoguļojas kinoarhīva kadros un melnbaltajās iestudētajās epizodēs. Dienasgrāmatas vēstījums ļauj ielūkoties tēlnieces personības labirintos un atklāj viņas jūtīgo iekšējo pasauli, kas apslēpta vīrišķīgajā un šķietami raupjajā raksturā.

„Filma sniedz ieskatu Veras Muhinas daiļradē, izsaka minējumus un versijas par tēlnieces dzīvi attiecībās ar valdošo politisko iekārtu un uzdod jautājumus, nepiedāvājot  gatavas formulas un apgalvojumus, kas ikvienam ļauj atrast savu risinājumu patiesības meklējumos”, uzsver kino zinātnieks, profesors Viktors Freibergs.

Līdz 4. martam filmu „Versija Vera” katru vakaru pulksten 17.00 var noskatīties kinoteātrī „K.Suns” (Rīgā, Elizabetes ielā 83/85, Berga bazārā).

2. Sievietes un Vēja attiecības Rātslaukuma apakšzemē

Animācijas filma „Sieviete un Vējš” ir erotiskās noskaņās ieturēts stāsts par austrumu un rietumu kultūru satikšanos, par sievietes un trauksmainā vēja neprātīgo iemīlēšanos. To veido māksliniece Patricija Brekte un režisore Aija Bley. Jau ir uzņemtas septiņas no 12 filmiņas minūtēm. Tomēr skatītāji vēl pirms filmas parādīšanās uz ekrāniem var iejusties filmas gaisotnē.

Rātslaukuma apakšzemē – izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” ir atklāta Brektes personālizstāde „Kadru tvērējs”, kurā var ieskatīties topošās animācijas filmas kadros.

Izstādes skatītājs nonāks saulainajā Marokā, kur kādas lēdijas atvaļinājumu satricina straujais dienvidu vējš. Tas kaislīgi iemīl sievieti, savukārt viņai neatliek nekas cits, kā vien ļauties aplidošanai.

Brekte, kura veido filmas vizuālo koncepciju, liek nojaust, ka „Sieviete un Vējš” būs skatītājiem interesants māksliniecisks baudījums. Animācijas filmas vizuālo pamatu veido akvareļglezniecībā veidoti foni un detaļas, kas tiek papildinātas ar mākslinieces tvertām fotokadru detaļām no tālās Indijas un Marokas, kā arī paralēli animācija tiek papildināta ar dažādiem mūsdienu vizuāli tehniskajiem datorefektiem. Krāšņus pretstatus veidos mūsdienu Ņujorkas augstceltnes, spoguļi un stikli, un Marokas un Indijas „vecās pasaules” ornamenti.

­

3. Latvieši Goiju aizdevuši lietuviešiem

Slavenā spāņu mākslinieka Fransisko Goijas (1746. – 1829.) 1799. gadā sastādītais un izdotais albums ar 80 grafikas lapām „Las Caprichos” jau drīz vien pēc publicēšanas kļuva plaši pazīstams gan Spānijā, gan citās zemēs. Šodien tas ir uztverams kā Goijas stila kvintesence, kas apliecina jaunu, daudz ekspresīvāku un brīvāku pieeju realitātes attēlojumam, noslēdzot neoklasicisma aukstā, samākslotā grafikas stila dominanti un radot atbalsi 19. gadsimta mākslā.

„Los Caprichos” atspoguļo visu Goijas 30 gadus ilgo profesionālā mākslinieka pieredzi, stāstot par baznīcu, valsti, galmu, likumiem, ārstiem, mākslu un zinātni, Madrides ielām, dzīvi laukos, sava laika dzeju un filozofiju, par bagātiem un nabagiem, veseliem un slimiem, jauniem un veciem. Spānija Goijas darbos parādās kā vieta, kas ir radniecīga Dantes „Ellei” – tajā plosās visi iespējamie ļaunumi: liekulība, meli, nežēlība un morāles sairums.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijā glabājas darbi no „Los Caprichos” otrā novilkuma, kuri nu ir izstādīti plašākai publikai. Tiesa gan ne Rīgā, bet nebūsim slinki un savas mākslas vērtības taču varam aizbraukt paskatīties uz brāļu tautas galvaspilsētu Viļņi. Tur (Viļņa, Didžioji ielā 4) līdz pat 18. maijam Lietuvas Mākslas muzejā būs izstādīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Goijas kolekcija.

4. Teroriste „iebrūk” Dailes teātrī

Dailes teātra Kamerzālē sestdien, 27. februārī pulksten 18.00 Dž. Dž. Džilindžera iestudētās angļu dramaturga Marka Reivenhila lugas „Teroriste” pirmizrāde ar Ģirtu Ķesteri un Sarmīti Rubuli galvenajās lomas. Luga ir par mūsdienās visnotaļ aktuālu tēmu.

Veiksmīgs producents mēģina pārliecināt slavenu aktrisi viņa iecerētajā filmā spēlēt anglieti, kura iemīlējusies apvienības „Al Queda” teroristā. Filmai ir jākļūst par blokbāsteru, un producenta fantāzijas lidojumam un iedvesmai nav robežu. Viņš faktiski nospēlē visu filmu – no sākuma līdz beigām.

Jaunās britu drāmas klasiķis Reivenhils lugu - monologu ir sarakstījis sev pašam un nospēlējis pirmizrādes Londonā, Edinburgā un Maskavā. Viņš pats ir gana pieredzējis dramaturģijas terorists. Arī viņa luga „Teroriste” ir bumba ar laika degli – it kā nopietni ievadītais sižets ar katru pavērsienu kļūst arvien neticamāks, palielinoties autora indīgi izsmējīgajai ironijai par Holivudas sapņu fabriku, kur cilvēka sāpes, ciešanas un mīlestība ir tikai šovbiznesa produkts, kuru nepieciešams pareizi iepakot.

Nākamās „Teroristes” izrādes: 28. februārī pulksten 15.00 un 2. martā pulksten 19.00.

5. Mazais princis Rīgā un Ķekavā

Antuāna de Sent – Ekziperī „Mazais princis” ir viens no visiedvesmojošākajiem literārajiem sacerējumiem, kas nekad neapnīk ne lieliem, ne maziem. Atkal ļauties „Mazā prinča” valdzinājumam rīdzinieki varēs sestdien, 27. februārī pulksten 18.00 Mateja baznīcā (Matīsa ielā 50b), bet ķekavnieki svētdien, 28. februārī pulksten 17.00 Ķekavas Kultūras namā.

Tur ikvienam būs iespēja iepazīties ar Mazo princi. Pēc grāmatas „Mazais princis” motīviem veidotajā iestudējumā piedalīsies „Mazā prinča vokālās studijas” dalībnieki, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris „Venda” un ansamblis „Mundus”, kamerkoris „Matejs“; solisti – Klāvs Liepiņš, Ivars Cinkuss, Aivars Krancmanis, Jānis Polis, Laura Lauze, Raitis Roze un Ieva Marta Henčele. Scenārija autore: Inese Mičule (Jaunais Rīgas teātris), režisore: Kristīne Klētniece (Latvijas Nacionālais teātris).

Šis būs neaizmirstami emocionāls un teatrāli muzikāls baudījums gan pašiem mazākajiem, gan lielajiem, kas vēl aizvien sev uzdod tik aktuālos jautājumus: Kā būt bērnam? Pēc kā es ilgojos? Kas ir tas, pie kā man sevi pieradināt, lai būtu laimīgs?

Ieeja uz mūziklu Mateja baznīcā par ziedojumiem, bet Ķekavas Kultūras namā – Ls 2.

6. Vidzemnieki izdejos diždejas

Neskatoties uz visām dižķibelēm un draudiem atņemt finansējumu Dziesmu un deju svētkiem, mēs tomēr gan diedam, gan dejojam. Par to varēsim paŗliecināties sestdien, 27, fehruārī pulksten 14.00, kad Priekuļu novada Kultūras namā notiks Vidzemes deju svētku „Caur sidraba birzi gāju” koncerts - konkurss.

Pasākumam pieteikušies vairāk nekā 1000 dejotāju: 16 horeogrāfi ar 31 jaunrades deju un 15 horeogrāfi ar 38 dejām, kas pretendē uz Vidzemes Zelta fonda statusu. To vidū redzēsim plaši pazīstamu un Vidzemē iemīlētu vecmeistaru Alfrēda Spuras, Harija Sūnas un Imanta Magones darbus.

7. Romantika sveču gaismā

Unikālais muzikālais projekts „Mūzika sveču gaismā” svētdien, 28. februārī pulksten 18.00 skanēs Rīgā – Mazajā ģildē.

Duets no slavenā ansambļa „Musica Petropolitana” (Sanktpēterburga) – Irina Šnejerova (klavesīns) un Dmitrijs Sokolovs (čells - pikolo) sadarbībā ar izcilo britu dziedoni, „Grammy” balvas ieguvēju kontrtenoru Maiklu Čānsu piedāvās izmeklētu un krāšņu programmu.

Romantiskā pustumsā uz grezno vitrāžu fona zem vēsturiskajām velvēm izskanēs Baha, Pērsela, Monteverdi, Hendeļa un Vivaldi sacerējumi. Koncerts ir daļa no Eiropas tūres, kas veltīta Sanktpēterburgas ansambļa divdesmitgadei.

Savas pastāvēšanas laikā tas izpelnījies ne vien milzums godalgu, bet arī kritiķu un publikas sajūsmu prestižākajos festivālos, ierakstījis spožas programmas Eiropas un ASV lielākajās skaņu kompānijās un radiostacijās. Par krievu mūziķu partneriem un draugiem ir kļuvušas pasaules mēroga zvaigznes, arī Maikls Čānss.

„Čānsa balss pilnībā atbilst apzīmējumam instrumentāla, un angļu dziedonis izceļas ar prātam neaptveramu šā instrumenta pārvaldīšanu. Un tomēr, lai kāda būtu skaņas veidošanas tehnika vai raksturs... bez aktieriskajām dotībām Čānss nebūtu kļuvis par pasaules mēroga zvaigzni,” raksta kritiķi.

Elmārs Barkāns

­