Sabiedrība
2010. gada 28. februāris, 15:00

Tendence pirms vēlēšanām meklēt ienākumus starp politiskiem sponsoriem nekur nav pazudusi

Jauns.lv

Agrāk redzamās tendences meklēt ienākumus starp politiskiem sponsoriem tieši pirms vēlēšanām nekur nav pazudušas, un šogad tādam solim ir iegūts pat zināms morāls pamatojums, jo medijiem bez šīs naudas ir grūtāk izdzīvot nekā agrāk.

Šādu viedokli, , vaicāta par mediju objektivitāti pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pauda Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka tā notiks. Atsevišķi mediji tā darījuši jau iepriekš, sākot no reģionālajiem medijiem, kuriem ir saikne ar vietējām politiskajām interesēm, līdz pat nacionāla līmeņa medijiem, kuri darbojas nacionālās politikas spēlētāju interesēs. Domājams, ka šajā procesā varētu iesaistīties kā nacionālie laikraksti, tā, iespējams, arī elektroniskie mediji," norādīja eksperte.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas mediju vide dalās divās nozīmīgās daļās. Viena daļa mediju tiešām nodarbojas ar klasisko mediju biznesu, iegūstot savu auditoriju, tās uzticību, reklāmdevējus un tirgus daļu, bet otra - meklē sev saimniekus, kura labā darboties. Pēdējos no tiem politiskā informācija, visticamāk, arī pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām parādīsies dozētā veidā, taču vienam no politiskajiem viedokļiem jebkurā gadījumā būs tendence dominēt.

"Viens no šādiem informācijas pasniegšanas veidiem bija redzams pašvaldību vēlēšanu laikā, kad dažos medijos bija redzamas politiķu diskusijas, kurās varēja pieteikties par maksu, vai arī viena puse maksāja par šādām diskusijām, bet no medija puses tajā tika pieaicināti politiskie oponenti, lai nospēlētu iedomātu viedokļu dažādību," klāstīja Rožukalne.

Tāpat medijiem esot iespējams radīt dažādus formātus, kuri izskatās pēc parastām rubrikām, bet būtībā ir vai nu pilnībā, vai arī daļēji kādas puses apmaksātas.

Runājot par slēpto politisko reklāmu, Rožukalne norādīja, ka vājos medijos tā varētu parādīties kā dažu politiķu dzīves stāsti. "Tie būs gadījumi, kad politiķi, kuri paši taisa savas kampaņas, ies uz vājiem, nelieliem žurnāliem un mēģinās pastāstīt par savu dārzu, kā viņi tajā kopj puķes, izrādīt savu dzīvokli, vai arī gatavos ēst un izrādīs citus hobijus.. Tomēr, kā jau teicu, šādi gadījumi parādīsies mazos un vājos medijos, par ko mums tikai atliks pasmīnēt," sacīja mediju eksperte.

Rožukalnes skatījumā, pasptiprināta uzmanība būtu pievēršama arī tam, kas parādās interneta vidē, tostarp interneta blogos.

Mediju eksperte gan ir pārliecināta, ka jau sen ir pagājis laiks, kad atsevišķi alkatīgi vai kādam politiskajam spēkam pietuvināti žurnālisti bija gatavi paņemt dažus desmitus latu, lai tikai izveidotu pēc būtības apmaksātas publikācijas.

"Šobrīd dominē sistēmiska pieeja, un es uzskatu, ka tagad tā ir ietverta biznesa modelī kā apzināta darbība. Patlaban šādas vienošanās tiek kārtotas mediju īpašnieku līmenī.. Cik es esmu dzirdējusi, šīs vienošanās pat tiek noformētas juridiski sagatavotu līgumu veidā - ja kāds politiskais spēks iegulda publikāciju sagatavošanā, juristi gatavo līgumiskās attiecības. Vismaz iestrādes šādām attiecībām esmu redzējusi savām acīm," pauda Rožukalne.

BNS