Tuvākajā laikā ģenētiski modificēto kartupeļu audzēšana Latviju neskars
Lai gan Eiropas Komisija (EK) ir devusi atļauju ģenētiski modificēto kartupeļu audzēšanai rūpnieciskai izmantošanai Eiropas Savienībā, Latviju tuvākajā laikā tas neskars, aģentūrai BNS prognozēja aptaujāto asociāciju pārstāvji.
Kartupeļu audzētāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle aģentūrai BNS pastāstīja, ka Latvijā rūpnieciskai izmantošanai audzētie kartupeļi ir paredzēti cietes ražošanai un, ņemot vērā, ka ģenētiski modificētie kartupeļi nav paredzēti šādai rūpnieciskajai pārstrādei, nav pamata satraukumam, ka tie varētu aizstāt bioloģiski audzētos kartupeļus. Šādi audzētiem kartupeļiem nebūtu noieta, un līdz ar to zemniekiem šī šķirne varētu šķist neinteresanta, sacīja Kraukle.
Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izpilddirektores Mairitas Blūmas viedoklis par Eiropas Savienības lēmumu atļaut Eiropas Savienībā audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus bija negatīvs. Viņa atzina, ka tas rada risku Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, jo šie kartupeļi satur gēnu, kurš ir raksturīgs ģenētiski modificētajai pārtikai un ir iespēja, ka tas varētu nonākt pārtikas ķēdē un sajaukties ar citām kartupeļu šķirnēm.
Vai Latvijā kāds būtu ieinteresēts audzēt šādu kartupeļu šķirni, Blūma nevarēja atbildēt, vienīgi piebilda, ka, ņemot vērā lauksaimniecībā neizmantotās zemes, varētu atrasties zemnieki, kuriem šāda iespēja varētu šķist interesanta. Viņa izteica cerību, ka par labu tradicionālajām audzēšanas metodēm latviešu zemnieki tomēr nesteigsies audzēt šādas kultūras.
Ņemot vērā pesticīdu izmantošanu, modificētu kartupeļu audzēšanas izmaksas varētu būt tādā pašā līmenī kā bioloģiski audzētu, sprieda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izpilddirektore.
Jau vēstīts, ka EK šonedēļ deva atļauju Eiropas Savienības teritorijā kultivēt ģenētiski modificētus kartupeļus, kurus radījis Vācijas ķīmiskās rūpniecības gigants BASF. Ģenētiski modificētos kartupeļus "Amflora" audzēs vienīgi rūpnieciskai izmantošanai, tostarp dzīvnieku barības ražošanai, un netiks atļauti kā cilvēkiem paredzēts pārtikas produkts.
Līdz šim Eiropas Savienībā bija atļauts kultivēt tikai ģenētiski modificētu kukurūzu "MON 810". Lēmums par šā graudauga audzēšanas atļauju tika pieņemts 1998.gadā, lai gan pret to bija plaši protesti.
Ģenētiski modificētie produkti ir izraisījuši asus strīdus Eiropas Savienībā. Šādu produktu atbalstītāji apgalvo, ka gēnu modifikācija vairo sējumu noturību pret slimībām un kaitēkļiem, būtiski palielina ražu un var samazināt bada problēmu pasaulē, bet oponenti norāda, ka šo tehnoloģiju virza lielās korporācijas, kurām nav pietiekamas izpratnes, kā ģenētiski modificētie augi var ietekmēt vidi un cilvēku veselību.
Savukārt patērētājiem Eiropā ir piesardzīga attieksme pret ģenētiski modificētiem produktiem, kurus prese iesaukusi par "Frankenšteina pārtiku". Pret šādiem produktiem ir apmēram 70% eiropiešu.
BNS
