• Dāvinot bērniem taures, bungas, runājošas un raudošas lelles, skaļi rūcošas mašīnas, elektriskās muzikālās rotaļlietas un citas klabošas, grabošas, pīkstošas un skanošas lietas, būsi sevi vai nelaimīgos vecākus pakļāvusi turpat vai „pašiznīcināšanās” procesam.
• „Mammu, kur ir mana dāvana? Redz, kur, bērniņ, tas džemperis. Jā, mammu, es redzu džemperi, bet, kur ir dāvana?” Visticamāk, tāda būs reakcija, ja gribēsi savu atvasi aplaimot ar gluži praktisku dāvanu.
• Sporta kluba abonements, kāda grāmata no pamācošās sērijas: „Kā cīnīties ar lieko svaru?”, „Džentlmeņa rokasgrāmata” utt., dārgi mazgāšanās piederumi un līdzekļi – doma laba, bet saņēmējs var pārprast tavus labos nodomus un uztvert to kā mājienu ar sētas mietu.
• Dāvājot ļoti dārgas dāvanas, padomā, vai tās nenostādīs saņēmēju neveiklā situācijā. Sevišķi uzmanies, ja tavas un apdāvināmā attiecības ir lietišķas. Mūsdienu pasaulē tavs dāsnais pārsteigums var vienā rāvienā pārtapt bīstamā kukulī.
Mūžam nemainīgie zelta likumi
Tos sludināja jau mūsu senči. Īpaši noderīgi šajos krīzes laikos.
• Dāvinātu lietu nedāvini citam.
• Ja dāvā kādu lietu, tad nedrīkst teikt, cik tā maksā, citādi tas nelaimi nesīs.
• Nedod dāvanu pār slieksni vai caur logu – tā var savu laimi atdot.
• Dāvini lietas, kas spēj sagādāt prieku uzreiz, nevis kaut kad vēlāk.
• Dāvinot naudu, ieliec to aploksnē, vislabāk kopā ar apsveikuma kartīti.
• Saņemot dāvanu, apsējuma mezglus pati atsien, tas laimi nesīs.
• Ja dāvina ko ēdamu, mājiniekiem tas jānosmeķē, lai ciemiņš vecs nepaliek.
