Pieaug dziednieku, pareģu un sektu ietekme

Nostradams pareģoja muļķības

Diplomēta psihoterapeita vai psihiatra vietā cilvēki aizvien biežāk izvēlas dziedinātājus, kas sola tūlītēju atveseļošanos. „Pirktāko grāmatu sarakstu augšgalā nedēļām ilgi ir ezoteriska literatūra. Dziednieku, ekstrasensu pakalpojumu piedāvājumus internetā varam atrast aizvien vairāk. Arī televīzijā un presē aizvien biežāk parādās mistiski stāsti, pareģojumi. Astroloģiskās prognozes ir programmās, kurās nekad iepriekš nav bijušas. Pieprasījums ir ļoti liels un mediji uz to uzreiz reaģē. It īpaši daudz maģijas ir Krievijas televīzijā. Ren.tv vairākas reizes nedēļā rāda raidījumu „ Fantastiski stāsti”, vairākos televīzijas kanālos ir ekstrasensu cīņas. Kritiskās situācijās cilvēki apzināti vai neapzināti cenšas pierādīt dažādu paranormālo iespēju realitāti,” stāsta Utināns. Viņš min Nostradama pareģojumus pēc kuriem neko nevar paredzēt, bet, neraugoties uz to, vārds „Nostradams” ir viens no meklētākajiem internetā. „Sen jau ir izpētīts, ka pēc viņa uzrakstītā neko nevar paredzēt. Parasti pēc kādiem notikumiem piemeklē kaut ko it kā atbilstošu. Nostradams ir kaut ko pareģojis par savu laiku – karaļiem, galmiem, kariem, ugunsgrēkiem, bet ne par mūsdienām. Kāpēc viņš nav neko teicis kaut vai par Darvina evolūcijas teoriju, gēnu atklāšanu vai internetu, kas ir daudz būtiskāks pavērsiens par kariem, kas bijuši visos laikos.”

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka interese par garīgajām lietām un ticība mainās atkarībā no sociāli ekonomiskās stabilitātes. 90.gados interese par raganām, burvjiem un lidojošajiem šķīvīšiem pieauga, turpretim ap 2000.gadu samazinājās. „Treknajos gados” cilvēki Bībeli lasīja mazāk, situācijai destabilizējoties, Bībele ir atkal topā.

Ņemot vērā, ka vairs nedarbojas Reliģijas lietu pārvalde, aktuālu statistikas datu par harizmātiskajām, jaunajām reliģiskajām kustībām nav. Tomēr ārstu prakse liecina, ka sektās patvērumu meklē aizvien vairāk cilvēku, kas netiek galā ar psiholoģisko spriedzi ikdienā.

Klibie lēkā pa skatuvi

Reliģisko, ticības jūtu sakāpinājumam var būt gan pozitīva nozīme, gan negatīva. „Ticība izdziedināšanai vai brīnumiem uzlabo noskaņojumu, ļauj optimistiskām raudzīties nākotnē, ļauj pārdzīvot sāpes. Tāpat var būt negatīvās konsekvences. Iekrītot sektā, cilvēks bezjēdzīgi pavada kādu savas dzīves daļu, šķiras no naudas, kuras jau tā ir maz. Sliktākajā gadījumā rezultāts ir smaga psihiska saslimšana. Brīnumainās dziedināšanas rezultātā smadzenēs var izdalīties dopimīns, kas uzlabo noskaņojumu, pašsajūtu, vai endogēnie opiāti, kas samazina sāpju sajūtu. Cilvēku pārņem eiforija, viņš nomet kruķus un ar slimu kāju skraida pa skatuvi, nejūtot sāpes.

Diemžēl, cilvēka smadzenes tā iekārtotas, ka šī sajūta nav mūžīga un pēc dažām dienām sāpes atgriežas, iespējams ar komplikācijām. Pārlieka aizraušanās ar sektantismu var izraisīt konfliktus ģimenē, pārējie cilvēku sāk saukāt par muļķi, piečakarēto utt..”

Utināns stāsta, ka visbēdīgāk ir, ja cilvēkam ir nosliece uz psihisku saslimšanu.

Sektantisms, aizraušanās ar mistiku uz šizofrēniju tendētiem cilvēkiem, izraisa slimības saasināšanos. „Ja cilvēkam ir tendence uz maģisku domāšanu, hiperreliģiozitāti, šī domāšana tiek aktivizēta. Var būt panikas lēkmes, bailes sajukt prātā. Ja ekstrasensu darbības rezultātā var uzlaboties psihosomatiski simptomi – galvas, muguras sāpes, tad to pašu nevar teikt par depresiju. Eiforijas fāze depresijas slimniekiem ir īsa un ja cilvēks atgriežas ikdienā pie savām problēmām, viss turpinās. Depresijas slimnieks ar ticību var izārstēties tikai tad, ja tā kļūst par visu viņa dzīves jēgu. Pretējā gadījumā maģiskie zižļi problēmu neatrisinās.”   

Evija Hauka