Latvijas uzņēmumi piemērojas ortodoksālo jūdu prasībām

Ne tikai gaļas pārstrādes uzņēmumi savā darbībā ievieš jaunas tradīcijas, piemērojoties musulmaņu prasībām kaut lopus bez apdullināšanas. Savu produkciju uz ārvalstu „reliģiskajiem tirgiem” grib eksportēt arī virkne citu ražotāju. Lai Latvijā ražotie zivju konservi, kosmētika, degvīns, kvass nokļūtu Izraēlas veikalu ķēdēs, šiem produktiem ir jāsaņem īpašs rabīnu izsniegts košera sertifikāts, kas apliecina, ka tie pagatavoti, ievērojot jūdu ticības tradīcijas.

„Kolumbija” iekuģo Izraēlas lielveikalos

Tikko košera sertifikātu saņēma viens no lielākajiem Latvijas zivju pārstrādātājiem – Liepājas uzņēmums „Kolumbija”.

Latvijas iedzīvotāji uz galda gan neliek „Kolumbijas” zivju konservus, jo tie visi simtprocentīgi tiek eksportēti – uz vairāk nekā 20 valstīm. Pašlaik gan notiek sarunas ar lielveikaliem „Maxima”, „Iki” un „Stockmann”, lai „Kolumbijas” konservi parādītos arī Latvijas veikalu plauktos.

Tikko rabīni „Kolumbijai” izsniedza sertfikātu, kas atļauj tās produkcijas eksportu uz Izraēlu. Galvenās košera prasības ir lai zivij būtu galva, spura un zvīņas. Piemēram, zutis un nēģis nav piemērots ticīga ebreja vēderam.

Uzņēmums patlaban piedāvā vairāk nekā 150 dažāda veida zivju konservus no zivīm, kas ir nozvejotas gan Baltijas jūrā (siļķes, reņģes, mencas, butes), gan no okeāna zivīm (sardīnes, sardinellas, skumbrijas un citas), gan upju un ezera zivīm (līdakas, karpas, raudas, brekši, sami).

Arī šobrīd uz Izraēlu tiek eksportēti daudzi Latvijā ražoti pārtikas produkti, bet tos netirgo Izraēlas veikalu ķēdēs, kas paredzētas visiem izraēliešiem, bet gan imigrantu tirgotavās. Izraēlā ir tūkstošiem izceļotāju no Latvijas un bijušās PSRS, kas ir iecienījuši Latvijas produktus un to joprojām lieto, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saņēmuši košera sertifikātu.

Tomēr, lai iekarotu vēl lielāku jūdu zemes tirgus daļu, Latvijas uzņēmējiem ir jāpiemērojas vietējām reliģiskajām prasībām. To iesaka arī Izraēlas valdība. Izraēlas vēstniecības Latvijā mājaslapā ir teikts:

„Kaut arī apmēram 25% no Latvijas eksporta uz Izraēlu veido pārtikas preces, tirdzniecības apjoma paplašināšana šajā jomā ir stipri ierobežota sakarā ar Izraēlas tirgus specifiku, jo, lai Izraēlai pārdotu pārtikas produktus, vairumā gadījumu tiem jāsaņem košera sertifikāts.”

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka ar košera sertifikātu var lepoties saldumu fabrika „Laima”, kuras daudzi produkti ir atzīti par derīgiem ortodoksāla jūda mielasta galdam. Bijušajā PSRS teritorijā „Laima” ir vienīgā saldumu rūpnīca, kas ražo ebreju reliģiskajām tradīcijām pieņemamas šokolādes konfektes.

Pagājušā gadā, līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, vairāki uzņēmumi sāka meklēt jaunus noieta tirgus un arī rūpēties par to, lai saņemtu košera sertifikātu.

Pērnā gada nogalē košera sertifikātu ieguva vēl šādi lieli uzņēmumi:

* alkoholisko dzērienu ražotājs „Jaunalko”. Būtisku lomu sertifikāta iegūšanā spēlēja konkrētā pārtikas produkta sastāvdaļas un pagatavošanas veids. „Jaunalko” to nebūtu ieguvis, ja ražotnē produktu plūsmas krustotos, piemēram, pārtikas spirts ar konjaka spirtu;

* pārbaudi Izraēlā izturēja un košera sertifikātu saņēma rūpnīca „Ilgezeem” – „Iļģuciema kvasa” ražotājs. Jāpiezīmē, ka „Ilgezeem” ir vienīgā Latvijas ražotne, kurā ražo dabīgi raudzētu kvasu.

Pirms gada košeru sertifikātu ieguva arī zivju pārstrādes uzņēmums „Zilā Lagūna” Daugavpils novadā, kas tai tagad atļauj gan siļķu filejas, gan brētliņas garšvielu sālījumā tirgot Izraēlas lielveikalos.

Jau vairākus gadus ar košera sertifikātu var lepoties gan putnu fabrika „Ķekava”, gan kosmētikas firma „Dzintars”.

Elmārs Barkāns