Ādažu poligonā pamests pieaudzis pitons

Lielās piektdienas vakarā, kad daudzi jau bauda Lieldienu brīvdienas, nav bijis viegli noskaidrot, kur šo atradumu likt. „Paši taču zemē neraksim,” saka Johansons. Izdevies rast atsaucību no biedrības "DzīvniekuSOS" puses. Kā stāsta šīs biedrības valdes locekle Laura Karnīte, "pitonu atrādījām veterinarārstam, kas konstatēja dzīvnieka nāvi un citus apstākļus. Pēc tam līķi ievietoja kāda zināniskā institūta laboratorijas saldētavā, un pēc brīvdienām nodos atbildīgajām valsts iestādēm - Pārtikas un veterinārajam dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei - tālākai izmeklēšanai."

Tāpat Karnīte precizē, ka "Pitons bija aptuveni 3 metrus garš un svēra aptuveni 20 kg. Tas bija pilnīgi pieaudzis tēviņš, kas, visticamāk, nobeidzies no kādas slimības jau pirms izmešanas. Tomēr līķis bija samērā svaigs - ne vairāk kā viena - divas dienas.

Vai saimnieks nobijās no Saeimas lēmuma?

Jāpiebilst, ka šonedēļ ar Saeimas lēmumu aizliegts mājās turēt čūskas un citas radības, kas jābaro ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem.„Nedomāju, ka tur tā vaina,” spriež Saeimas deputāts, Rīgas Zoodārza Atbalsta biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka. Par izmestiem pitoniem viņš līdz šim nav dzirdējis, šogad janvārī izgāztuvē Daugavpilī atrasts 55 centimetrus garš beigts krokodils, ievietots kastē. „Lai turētu pitonu, vajadzīgs vismaz pāris kubikmetru liels terārijs,” stāsta Līdaka. Pēc aprakstītā resnuma spriežot, šis varētu būt diezgan izplatītais tīģerpitons, šajā gadījumā trīs līdz trīsarpus metrus garš.

"DzīvniekuSOS" pārstāve Karnīte precizē, ka pitons nav čūska, tas ir  pilnīgi cita rāpuļu suga. Šāda veida dzīvniekus, kas jābaro ar citiem dzīvniekiem (kā zināms, pitoni ēd sīkus grauzējus u.tml), ir aizliegts turēt mājās jau kopš 2000.gada, kad stājās spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums. Tos var turēt tikai kolekcijās, saņemot atļauju un pierādot dzīvnierka izcelsmes legalitāti. Dzīvniekam obligati jābūt identificētam ar mikročipu vai citādā veidā (tetovējums, gredzens). Pretēji likuma prasībām pitons nebija čipēts, līdz ar to var pieļaut, ka viņš Latvijā ievests un turēts nelegāli.

Nevar apgalvot, ka saimnieks tīši izmetis dzīvu žņaudzējčūsku. Arī zoodārzā diemžēl gadījies, ka sabojājas siltuma releji, terārijs pārkarst, temperatūra pārsniedz 40 grādu, un pitons aiziet bojā. Līdaka gan piebilst, ka šis ir ārkārtējs gadījums, jo parasti dzīvnieku saimnieki savus mirušos mīluļus aprok kapiņā un vēl puķes uzliek.

Runājot par nule pieņemtajiem likuma grozījumiem, Līdaka skaidro, ka turēt čūskas un citus rāpuļus mājās drīkstēs, bet tikai ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju, ja ir reģistrēta kolekcija. Lai saņemtu atļauju, dzīvniekiem jānodrošina atbilstoši apstākļi. Līdaka cer, ka tiks arī legalizēti pašreiz „pagrīdē” mītošie rāpuļi.

Māris Puķītis