Rīgas reģionā pārsteidzoši daudz policistu nerunā latviski
Pārbaudē par Valsts policijas darbinieku valodas prasmi protokoli sastādīti 219 policistiem, kam valoda bija jāzina C1 līmenī, un 15 vadošajiem darbiniekiem.
Vadošajiem bija nepieciešams vēl augstāks - C2 - līmenis, pirmdien raksta "Diena".
Absolūtais vairākums dzīvo un strādā Rīgas reģionā. Tomēr VP pārstāvji uzskata - attiecīgās apliecības trūkums nenozīmē, ka cilvēks neprot valodu.
Valsts valodas inspektori bijuši pārsteigti, cik maz pārkāpumu konstatēts Latgalē - šķiet, Daugavpilī, kur lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā runā krievu valodā, problēmām vajadzētu būt vairāk, taču tā tas nav.
"Latgalē krievu valodā runājošie dzīvo vairākās paaudzēs un nav agresīvi šovinistiski noskaņoti, viņi valodu zina, pat ja ikdienā vairāk lieto krievu valodu. Rīgā, kur diezgan daudzi ir 60.-70. gados iebraukušie un viņu pēcnācēji, ir daudz agresīvāki cilvēki, kas nerunā latviski un nemācās valodu," stāsta Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.
Esot gan arī tādi policisti, kam apliecības nav, taču valodas zināšanas ir labas. Kurzemē un Zemgalē pārbaudēs nav konstatēts neviens policijas darbinieks, kuram būtu neatbilstošs valodas prasmes līmenis, Vidzemē ir divi, Latgalē - 14 gadījumu. Visi pārējie pārkāpumi reģistrēti Rīgas reģiona pārvaldē un VP centrālajā aparātā.
Aprīļa sākumā visi valodas inspektori Rīgas reģionā sāks triju mēnešu pārbaudi par valodas lietojumu ikdienā, uzmanību pievēršot tieši policijas darbiniekiem. "Ir viena lieta, vai cilvēkam ir apliecība, un otra, vai viņš valodu lieto. Reizēm cilvēkam apliecības nav, toties viņš brīvi runā latviski. Taču ir gadījumi, ka policijas sodītais cilvēks atzīst savu pārkāpumu, bet iebilst, par to sastādīts protokols ar kļūdām. Iespējams, ka policijas ekipāžas komplektē pēc principa - Ivanovs aptur mašīnu, bet Bērziņš raksta protokolu. Taču kontrolētāji skatīsies, kā tas notiek praksē," norādīja Kursītis. Policistiem ir laiks līdz 1. oktobrim vajadzīgo valodas līmeni apgūt.
