Zatlers neizsludinās lēmumus, kas grauj valsts fiskālo disciplīnu
Sabiedrība

Zatlers neizsludinās lēmumus, kas grauj valsts fiskālo disciplīnu

Jauns.lv

Latvija nav izkļuvusi no ekonomiskās lejupslīdes, tāpēc fiskālā disciplīna kā viens no instrumentiem tās pārvarēšanai ir jāievēro katru dienu.

Zatlers neizsludinās lēmumus, kas grauj valsts fis...

­

Valsts prezidents sola būt nelokāms attiecībā uz lēmumiem, kas grauj valsts fiskālo politiku.
Valsts prezidents sola būt nelokāms attiecībā uz lēmumiem, kas grauj valsts fiskālo politiku.

Tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Prezidents apliecināja, ka gadījumā, ja opozīcija, ņemot vērā Latvijā esošo mazākumvaldību, Saeimā atbalstīs lēmumus, kas ir pretēji valsts interesēm, viņš ir gatavs tos atgriezt otrreizējai caurlūkošanai.

"Protams, ja tiks pieņemti kādi likumi, kas būs pretrunā ar Latvijas valsts interesēm un arī traucēs Latvijas valstij ievērot tās starptautiskās saistības, tie tiks atgriezti atpakaļ Saeimā," norādīja Zatlers.

"Mums ir jātaupa katru dienu un visos resoros," sacīja valsts pirmā persona, komentējot finanšu ministra Einara Repšes (JL) iepriekš paustās bažas, ka Latvija savos tēriņos tuvojas pieļaujamā budžeta deficīta robežai.

Arī Ministru prezidents atzina: lai nodrošinātu šī gada budžeta deficītu pret mērķu izpildi, ir jāseko budžeta izdevumu daļai, tostarp tam, kā tiek tērēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

"Protams, ka tur [tēriņos no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem] būs vajadzīgi arī zināmi ierobežojumi," teica Dombrovskis.

Jau ziņots, ka Repše pauda bažas par kārtējā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Viņš uzskata, ka šajos apstākļos finansējuma piešķiršana no šīs programmas būtu jāierobežo.

Repše atzinis, ka ministrija rūpīgi seko līdzi tēriņiem un pašlaik, vērtējot plānotos tēriņus, "mēs esam pietuvojušies sarkanajai līnijai", tāpēc turpmāk jebkādi lēmumi ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un nedrīkst pieļaut nekādas vaļības.

Noprotams, ka papildu izdevumus virs 200 miljoniem latu lielā mērā nodrošinājuši Satversmes tiesas lēmumi, vadības sniegtais atbalsts pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensēšanai un citi lēmumi.

Ja tiks turpināta neapdomāta fiskālā politika, budžeta deficīta apmērs pēc naudas plūsmas principa gada beigās būs jau 6,2% no IKP, bet ar aizdevējiem vienošanās paredz gada budžeta deficītu tikai 4,4% no IKP. "Situācija nav kritiska, bet jābūt piesardzīgiem," sacīja Repše.

Repšes pārstāvis Aleksis Jarockis žurnālistiem apstiprināja, ka ministrija gatavojot vēstuli premjeram, kurā tiks rosināts ievērot daudz stingrāku fiskālās disciplīnas politiku, lemjot par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu.

Ja līdzšinējā kārtība netiks ierobežota, "mēs straujiem soļiem tuvojamies pieļaujamajai budžeta deficīta robežai 8,5% no IKP pēc ESA 95 metodoloģijas", atzina Jarockis.

Vēstule premjeram tikšot nosūtīta tuvākajā laikā. Iepriekš panāktās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valdība šogad nodrošinās budžeta deficītu, ne lielāku kā 8,5% no IKP.

LETA/Foto:LETA