Kurš no deputātiem melo? Tikai divi atzīstas balsošanā pret Maizīti
Šizofrēnisks barters – tā Jāņa Maizīša neievēlēšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā, vērtē politikas vērotāji. Neizprotamo deputātu rīcību apvij slepenu vienošanos aura. Tikai divi Saeimas deputāti atzīst, ka balsojuši pret Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā.
Aptaujājot visus deputātus, laikraksts „Diena”noskaidrojis, ka pret Maizīti balsojis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un Jānis Dukšinskis (LPP/LC).
Lai gan par Maizīti nobalsoja 45 Saeimas deputāti, laikraksta aptaujā 58 parlamentārieši apgalvojuši, ka atbalstījuši līdzšinējo ģenerālprokuroru. Tas liek šaubīties vismaz par 13 deputātu vārdu patiesumu.
Pārējie deputāti, kas piedalījās balsojumā, neatklāj, vai balsoja par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu.
Gandrīz visa Zaļo un zemnieku savienības frakcija nav atklājusi savu balsojumu, daļa Tautas partijas, "Saskaņas centra" un lielākā daļa "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" frakcijas deputātu neatklāj savu balsojumu.
Kā ziņots, Saeima 15.aprīlī ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu tomēr neievēlēja pašreizējo Ģenerālprokuratūras vadītāju. Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 45, pret bija 47 deputāti.
Balsojums bija aizklāts, tādēļ nav zināms precīzs balsu sadalījums, taču iepriekš atbalstu Maizītim solīja gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas pirmās partijas/"Latvijas ceļa" deputātus, kuriem bija brīvais balsojums.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien varētu paust savu viedokli par Saeimas balsojumu, aģentūrai LETA sacīja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Bičkoviča viedoklis līdz šim nav darīts zināms, jo viņš bija devies komandējumā uz Baltkrieviju.
Zvejniece gan atturējās konkretizēt formu, kādā viedoklis tiks darīts zināms plašākai sabiedrībai, un to, vai Bičkovičs varētu informēt par savu turpmāko rīcību vai tikai sniegt notikušā vērtējumu.
Saeimā Jāņa Maizīša lietā uzvaru svin „šizofrēnijas barters”
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 15. aprīlī pret Maizīša kandidatūru Saeima slēgtajā balsojumā nobalsoja 47, bet par bija 45 deputāti. Tā kā balsojums bija slēgts, noslēpumā arī paliks tas, kā katrs no tautas kalpiem balsoja par ģenerālprokurora kandidatūru. Kaut gan iepriekšējā dienā deputātu vairākums solīja atbalstīt Maizīti, solījums tomēr netika turējis.
Sociologs Aigars Freimanis teic, ka viņu Saeimā notiekošais pārliecinājis par tur iestājušos šizofrēniju, kad cilvēki saka vienu, bet dara pavisam ko citu.
„Mani mazāk šokē, tas, ka Maizītis nav ievēlēts, jo deputātiem ir dotas tiesības izvēlēties ģenerālprokuroru, bet gan tā liekulība, kas valda Saeimā. Pirms tam taču deputāti gluži ar putām uz lūpām atbalstīja Maizīti.
Notikušais liecina par to, ka kuluārpolitikai ir ļoti liela vara. Man nav ne jausmas par ko politiķi vienojušies, lai neatbalstītu Maizīti. Varbūt tās ir kādas finanšu lietas, varbūt vietas gaidāmo vēlēšanu sarakstos... Viss liecina par Saeimā valdošo vieglās šizofrēnijas gaisotni,” saka Freimanis.
Politoloģe Ilze Ostrovska teic, ka Maizīša neievēlēšana viņai ir bijis pārsteigums.
„Grūti pat pateikt, kas tam ir par iemeslu. Šajā balsojumā Saeimā uzvarēja krievvalodīgās opozīcijas un latviešu pozīcijas vienotība. Šīs vienotības pamatā noteikti bija kāds barters. Kāds – nezinu. Notikušais ir pirmais indikators tam, ka šādi ies līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām. Jautājumos, kuriem vārdos būs atbalsts, būs neiespējami dabūt pozitīvu balsojumu,” prognozē Ostrovska.
