Baleta festivālā izaicinoša dinamika
Kultūra

Baleta festivālā izaicinoša dinamika

Jauns.lv

Izaicinoši dinamisku laikmetīgās dejas garā ieturētu programmu, piedāvā 15. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls.

Baleta festivālā izaicinoša dinamika...

„Bad Boys of Dance” iztēles bagātajos un izklaidējošajos šovos apvienojas baleta, kabarē, moderno deju, hiphopa, akrobātikas un pat Austrumu cīņu elementi.
„Bad Boys of Dance” iztēles bagātajos un izklaidējošajos šovos apvienojas baleta, kabarē, moderno deju, hiphopa, akrobātikas un pat Austrumu cīņu elementi.

Šogad Starptautiskais Baltijas baleta festivāls notiks no 16. līdz 29. aprīlim un divu nedēļu ietvarā piedāvās kompaktu, toties izaicinoši dinamisku laikmetīgās dejas garā ieturētu programmu, kas iesāksies tradicionāli ar atklāšanas koncertu Rīgas Dzelzceļa stacijā 16.aprīlī plkst.17.00. Kopumā 15.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls šogad piedāvās 13 deju izrādes un koncertus Rīgā, Ventspilī, Preiļos, Siguldā, Madonā, Talsos, Kandavā, Ogrē un Valmierā.

„Bad Boys of Dance”

Rīgā un Preiļos uzstāsies Rastas Tomasa deju kompānija ar šovu „Bad Boys of Dance”. Šo deju grupu dibinājis dejotājs Rasta Tomass. Kompānijā apvienojušies vistalantīgākie un daudzpusīgākie pasaules dejotāji, kuri, pateicoties spējai dejā „izdarīt visu”, bieži tiek dēvēti par „rītdienas dejotājiem” vai „hibrīdiem”. Grupas iztēles bagātajos un izklaidējošajos šovos apvienojas baleta, kabarē, moderno deju, hiphopa, akrobātikas un pat Austrumu cīņu elementi, kurus dejotāji miksē pārsteidzoši organiski. Visiem saprotamajā, izcilajā un aizraujošajā „Bad Boys of Dance” dejas stilā dominē fiziska veiklība, raupja vīrišķība un tehniska perfekcija. Grupa debitēja 2007. gadā 75. Džeikoba Pilova Deju festivālā.

Intrigai jāpiebilst, ka Latvijā sliktajiem puišiem dejas šovā piebiedrosies arī meitene.

Fragmentus no šīs deju kompānijas snieguma:

Rīgā un Preiļos uzstāsies Rastas Tomasa deju kompānija ar šovu „Bad Boys of Dance”.

Baleta festivālā izaicinoša dinamika

“Boyakodah”

19.aprīlī Latvijas Nacionālājā operā un 21.aprīlī Venstpils teātra namā “Jūras vārti” notiks Francijas Georges Momboye deju grupas izrāde “Boyakodah”.

Momboje tiek uzskatīts par jaunās horeogrāfu paaudzes uzlecošo zvaigzni.

Deju grupu 1992. gadā dibinājis Kotdivuāras horeogrāfs Žoržs Momboje un grupā uzstājas ap 50 dejotāju. Kompānijas projekti piedalījušies un godalgoti daudz dažādos starptautiskos deju festivālos.

Momboje radošajā darbā izmanto gan afrikāņu tradicionālās, gan klasiskās un laikmetīgās dejas iespaidus, gan hip hop dejas elementus, apvienojot, sapludinot vienā veselumā labāko no minētajiem deju žanriem. Viņa horeogrāfiju raksturo atvērts un cieņpilns skatījums uz kultūras atšķirībām un īpatnībām kā spēka un unikalitātes avotu. Liela nozīme horeogrāfa darbos ir arī mūzikai un precīzai telpas izjūtai. Mombojes izrādes uzrunā cilvēkus ikvienam saprotamā dejas valodā – tās ir oda ķermeņu radošajai enerģijai un dejas universālajam ritmam.

Izrāde “Boyakodah”(tulkojumā - ‘laime’) ir īsts dzīves slavinājums, kurā, meklējot līdzsvaru starp ķermeni un dvēseli, ritmu un klusumu, horeogrāfs centies attēlot cilvēka galējās alkas pēc laimes un baudas. Izrādes laikā uz skatuves uzstāsies gan dejotāji, gan mūziķi.

Fragmenti no šīs deju izrādes:

Džezs un balets stacijā

 15.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla atklāšanas koncertā 16.aprīlī pl.17.00 Rīgas Dzelzceļa stacijā ikvienu interesentu ar džeza variācijām dejā un mūzikā iepriecinās Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baleta dejotāji un džeza grupa “Old City”.

Festivāla atklāšanas koncertā Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baletdejotāji uzstāsies ar džeza kompozīcijām, kuru horeogrāfijas autore ir Dollija Henrija. Dollijas Henrijas 25 gadus ilgā dejotājas, horeogrāfes un režisores karjera nodrošinājusi viņai respektablu vietu Lielbritānijas mākslas vidē. Viņa ir viena no ievērojamākajām Lielbritānijas džeza un teātra dejas interpretēm. Atklāšanas koncerts būs jo īpašs tādēļ, ka Dollijas Henrijas novatoriskais un īpatnējais stils piedāvā tik spēcīgu enerģiju un kaisli, kāda reti sastopamas izklaides industrijā. Deju kompozīcijas tiks izdejotas Pola Dženkinsa mūzikas pavadījumā.

Jāatgādina, ka Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baleta trupas dejotāji bijuši dalībnieki un viesi vairākās Baltijas baleta festivāla programmās iepriekšējos gados. Teātra baleta trupa ir atpazīstama tās spēcīgā un vispusīgā snieguma dēļ.

Deju maratons

23.aprīlī Rīgas Mākslas telpā Baleta festivāls organizē vēl nebijušu notikumu - deju maratonu, kurā piedalīsies vairāk kā 20 Rīgas deju grupas un, kurā skatītājiem būs iespēja izbaudīt gan laikā, gan telpā vērienīgu deju žanru miksli.

27.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā notiks festivāla kulminācijas notikums – Gala koncerts, kurā klasisko un laikmetīgo deju izdejos baleta zvaignes no Amerikas, Krievijas, Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes, Čehijas, Zviedrijas un Baltkrievijas.

Izstādes

Tradicionāli festivāla programmā tiek piedāvātas arī izstādes par deju tematiku.

21.aprīlī Mencendorfa namā tiks atklāta fotoizstāde “Dejas māksla skatuves telpā”, kurā būs skatāmi gan Latvijas, gan Krievijas fotogrāfu darbi. Izstāde būs skatāma līdz 10.maijam.

1.aprīlī Gētes institūtā Rīgā tiks atklāta fotoizstāde „In Memoriam Pina Bausch“

Pīna Bauša ir leģendāra horeogrāfe. Pīna Bauša nekad neinteresējās par tīro, absolūto un abstrakto deju un tukšu kustību. Viņas interese bija teatrāli tēli, sociālkritiski motīvi un reālistiski elementi. Viņas dejotāji kļuva par indivīdiem ar savu aizraušanos, dīvainībām un trikiem. 80. gados Pīna Bauša attīstīja to uzvedumu stilu, kas noteica visu viņas turpmāko karjeru: reālā uzveduma radīšana vienmēr sekoja pēc intensīva izpētes darba, ko dažādās valstīs veica visa kompānija. Gētes institūti pasaulē atbalstīja šo horeogrāfei tik nozīmīgo sagatavošanās darbu attiecīgajā valstī. 1999. gadā Pīna Bauša un viņas dejotāji ar Gētes institūta atbalstu ilgāku laiku pavadīja Ungārijā. Viņi apceļoja zemi un iepazinās ar tās ikdienu un kultūru. Tam sekoja mēģinājumu laiks Budapeštas deju teātrī Trafó. No gūtajiem iespaidiem tapa uzvedums Wiesenland / Zöld föld (Pļavu zeme), kas 2000. gada maijā trīs vakaros bija skatāms Budapeštas Vígszínház. Fotoizstāde „In Memoriam Pina Bausch“piedāvā izlasi ar šīs izrādes skaistākajiem mirkļiem, kurus fotogrāfijās iemūžinājusi Klāra Langa (Klára Láng).

Pīna Bauša mira 68 gadu vecumā 2009. gada 30. jūnijā. Viņas godīgums, zinātkāre un objektivitāte arvien pārsteidza ikvienu, kas viņu bija iepazinis.

Izstādes atklāšanas viesi varēs noskatīties filmu „Meklējot deju – Pīnas Baušas citādais teātris” („Auf der Suche nach Tanz - Das andere Theater der Pina Bausch”). Arī izstādes laikā, 14.aprīlī un 21.aprīlī Gētes institūtā Rīgā tiks demonstrētas filmas ar un par Pīnu Baušu. Izstāde Rīgā būs skatāma līdz 3.maijam. Pēc tam no 12.maija līdz 11.jūnijam šī izstāde būs aplūkojama arī Daugavpils universitātē.

„Kannon Dance Center”

No 23. līdz 28.aprīlim viesizrādes Latvijas pilsētās uzsāks Sanktpēterpurgas Natālijas Kasparovas vadītā deju kompānija „Kannon Dance Center”. Tā dibināta 1999 gadā. Grupas dejotāju izkopuši virtuozu deju tehniku un vienlīdz labi izpilda gan džeza, gan laikmetīgo horeogrāfiju. Viņiem raksturīga novatoriska dejas valoda un tīras, smalkas un elegantas kustības. Visi grupas dejotāji ir pedagogi Deju skolā „Kannon Dance”.

„Kannon Dance Center” aktīvi uzstājas Krievijā, Amerikā, Čehijā, Vācijā un Baltijas valstīs. Deju grupas mākslinieciskā vadītāja Natālija Kasparova ir horeogrāfe lielākajai daļai šīs kompānijas izrādēm. Latvijas pilsētās „Kannon Dance Center” uzstāsies ar uzvedumu „Dejas ritmu krustcelēs”.

Plašāka informācija internetā par šo deju grupu meklējama:

Šogad festivāla galvenie atbalstītāji ir Rīgas Brīvosta un “Latvijas Mobilais telefons”. “Šajā laikā finansiālā atbalsta meklējumi ir nesalīdzināmi grūtāki nekās tas bija iepriekš, tādēļ esmu bezgala pateicīga ikvienam mūsu atbalstītājam, kas dod savu artavu tajā, lai šogad Latvijas skatītājiem varētu piedāvāt augstākā līmeņa profesionāļu uzstāšanos,” uzsver festivāla rīkotāja un direktore Lita Beiris. “Mūsu festivāla galvenais uzdevums ir Latvijas skatītājiem popularizēt deju, dot priekšstatu par tām norisēm un aktualitātēm pasaules dejas un baleta ainā, ko vērts zināt un redzēt,” piebilst Beiris.

www.ballet-festival.lv

Anda Leiškalne/Publicitātes foto