Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 24. un 25. aprīlī
Daugavpils muzejs iesaistījies priekšvēlēšanu aģitācijas kautiņos, pa Ģertrūdes ielu klīst dīvains Svētceļnieks, latvieši lietuviešiem māca dzīvot pēc ķīniešu gudrībām, gleznās mākslinieki atklāj mīlestību.
Šajās brīvdienās varēs atklāt vēl vairākas pārsteidzošas lietas, piemēram, kā Rātslaukuma pazemē „uzdarbojas” padomjlaika mākslas vērtības, Saldū varēsim izzināt daudzus jo daudzus līdz šim nezināmus Zilā kalna Martas noslēpumus, savukārt gan Ķīpsalas hallē, gan Melngalvju namā varēsim dzirdēt pasaules stīgu mūzikas instrumentu zvaigznes.
1. Daugavpils muzejs politizējas
Rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas nu ir sajūtamas arī muzeju gaiteņos. Vislabāk to var „izgaršot” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kurā līdz 8. maijam ir skatāma visu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izstāde.
Muzeja apmeklētājiem ir unikālā iespēja apskatīt piecu Saeimu (no 5. līdz 9.) pēc valsts neatkarības atjaunošanas priekšvēlēšanu plakātus, avīzes, skrejlapas un bukletus. Bieži vien dzirdam, ka kāds politikas analītiķis ar putām uz lūpām apgalvo, ka vēlētājam jau atmiņa ir par īsu un kārtējās vēlēšanās viņš atkal nobalso par tiem pašiem negodprātīgiem vēžiem tikai mazliet citās kulītēs. Šajā izstādē mums nu ir visas iespējas pārbaudīt savu atmiņas veselību un to spēcināt, neatkarīgi no farmācijas kompāniju reklāmām.
Ja gribas iemācīties kā savā ikdienā izmantot austrumnieciskās dzīves principus, bet esat bijuši par slinku to izdarīt Latvijā, tad tagad būs vien jādodas uz kaimiņvalsti. Kauņas Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā līdz 27. jūnijam ir skatāma izstāde „Cin dinastijas laika ikdiena un svētki Ķīnā.”
Cin laika „tautas tradīciju un paražu enciklopēdiju” attēlu kolekcijas ir retums muzeju krātuvēs, arī zinātnisko pētījumu par līdzīgiem albumiem ir ļoti maz. Tomēr Latvijas muzeja krātuvē ir šī kolekcija un nu tā pirmo reizi aizceļojusi pāri Latvijas robežām.
Eksponēto darbu kolekciju veido 100 krāsainas ksilogrāfijas lapas no 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā radītiem ilustrētiem albumiem ar folkloras sižetiem, kas rekonstruē tālaika Vidusvalsts impērijas sociālo un sadzīvisko vidi.
Izstādē ir vairākas tematiskās sadaļas, kas atspoguļo vienkāršo ķīniešu svarīgākās dzīves jomas 19. – 20. gadsimta mijā. Būtiska vieta, kā redzam ekspozīcijā, Ķīnas iedzīvotāju ikdienā ir reliģiskajām un tautas tradīcijām un rituāliem, kas ir saistīti ar nozīmīgākajiem cilvēka dzīves posmiem, senču kultu un dievību pielūgšanu. Centrālo vietu ekspozīcijā ieņem viena no krāšņākajām attēlu grupām – „Ķīniešu svētki un dažādas spēles”. Ķīnā svētku kultūrai ir senas un bagātas tradīcijas, kuras arī mūsdienās, neskatoties uz jauno tehnoloģiju un Rietumu civilizācijas ietekmi, saglabā savu neatkārtojamo kolorītu. Ar plašu vērienu tiek atzīmēti Pavasara svētki – Čuņdzjie jeb Jaunais gads pēc tradicionālā ķīniešu Mēness kalendāra, kuru svinot arī tika atklāta šī izstāde.
Nedēļas nogalē – sestdien un svētdien, 24. un 25.aprīlī pulksten 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī (Rīgā, Ģertrūdes ielā 101a) jaunais latviešu režisors Kārlis Krūmiņš kopā ar saviem domubiedriem Valteru Sīli, Juri Joneli un Arti Drozdovu aicina skatītājus pievienoties neparastam ceļojumam izrādē „Svētceļnieks”.
Izrāde ir stāsts par kāda pareizticīgā ērkšķaino ceļu uz patiesību. Atrast savas dzīves mērķi un aicinājumu ir svarīgs, taču nebūt ne vienkāršs uzdevums. Tas prasa drošu sirdi, stipru garu un
uzdrīkstēšanos. Iespējams, tieši Svētceļnieka dzīvesstāsts palīdzēs mums rast sevī spēku un pārliecību, lai dotos pretī nezināmajam.
Luga „Svētceļnieks” ir Somijas mākslinieku apvienības „Houkka Bros” (tulkojumā – „Ģeķu brāļi”) kopdarbs, kas tapis 2005. gadā radošā mēģinājumu procesā kāda režisora dzīvojamajā istabā. Tā veidota pēc nezināma 19. gadsimta krievu autora pareizticīgo leģendas “Svētceļnieka ceļš” motīviem.
„Iespējams, tieši skatītāja – aktiera saspēle ir visvērtīgākais izrādes ieguvums. Galvenais stāsta varonis nepastarpināti vēršas pie skatītajiem, pavisam neuzbāzīgi, neuzdodot tiešus jautājumus, bet ar paša stāstu ļaujot skatītājam vaicāt: „Kam es ticu?” Izrādes muzikālais noformējums sniedz atbrīvotības un vienotības sajūtu. Kādu brīdi, Valtera Sīļa enerģiskās dziedāšanas fonā, šķiet, ka esi nonācis kādā gospeļu koncertā,” par izrādi „Svētceļnieks” portālā „Satori” raksta kritiķe Agnese Rutkēviča.
Vecrīgas mākslas galerijai „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 20. maijam ir sadevies cieši jo cieši kopā „sadabūt” gan mākslu, gan mīlestību, – vārda vistiešākajā nozīmē! Tur pašlaik ir skatāma izstāde, kas veltīta māksliniekiem – dzīvesbiedriem.
Izstādē ir apskatāmas pazīstamu Latvijas mūsdienu mākslinieku gleznas, kas dzīvo un strādā kopā. Šie mākslinieki ir Inta Celmiņa un Edvards Grūbe, Kārlis un Inta Dobrāji, Juta Policija un Mareks Gureckis, Liena Baklāne un Paulis Postažs, Anita Arbidāne un Vladimirs Avramenko, Olita Gulbe un Andrejs Ģērmanis.
„Mūsu dzīves vērtīgākā daļa ir kopīgs darba lauks”, grāmatā par Eduardu Grūbi saka Inta Celmiņa. Kopības sajūta un iedvesma, ko rada līdzīgs mākslas pārdzīvojums, radoša mijiedarbība kopīgos profesionālos atradumos vai tūlītēja izprotoša darba kritika, domubiedra atbalsts brīžiem pilnīgi iracionālās darbībās ir šo mākslinieku lielās priekšrocības un spēks, kas neļauj aizkalst krāsām uz paletes, apstāties pie sasniegtā.
5. Padomju mākslas uzbrukums
Izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” Rātslaukuma zemzemē ir atklāta visnotaļ eksotiska izstāde, kura mūs aizvedīs nostalģiskā vai arī negribētu un murgainu atmiņu ceļojumā (tā atvērta līdz 15. augustam). Izstādē „Glezniecība Latvijā 1950. – 1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas” ir izstādīti apmēram 500 tā laika mākslinieku radītie mākslas darbi.
Tajā ir apskatāmi laikā no 1950. līdz 1990. gadam, pastāvot sociālistiskā reālisma doktrīnai un tematiskiem ierobežojumiem, tapušie glezniecības meistardarbi, kuru autori ir daudzi ievērojami Latvijas mākslinieki. Līdzās tādiem populāriem autoriem kā Boriss Bērziņš, Džemma Skulme, Maija Tabaka, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis un citiem, ir iespēja novērtēt arī šobrīd aizmirstībā grimušu mākslinieku daiļradi, piemēram, Lielā Tēvijas kara dalībnieku grupas darbus.
Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu kolekcijā ir 16 000 mākslas vienību, kas iepirktas un uzkrātas 20. gadsimta otrajā pusē. Tā ir otra lielākā padomju perioda mākslas darbu kolekcija tūlīt aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts uzsver, ka kolekcijai līdz ar mākslas vērtību ir arī laikmeta liecības nozīme: „Veidojas paradoksāla situācija – krājumos ir daudz vērtīgu mākslas darbu, kas apliecina mūsu kultūrvides identitāti un vitalitāti, taču plašākā sabiedrībā izpaužas arvien lielāka neziņa.”
6. Beidzot publikai atklāj Zilā kalna Martas noslēpumus
Vismistiskākais un noslēpumainākais ceļojums līdz 8. maijam ir izbaudāms Saldus tūrisma informācijas centra Izstāžu zālē Striķu ielā 3. Tur pirmo reizi publikai ir skatāmas leģendārās tautas dziednieces Zilā kalna Martas (1908. – 1992., īstajā vārdā – Marta Rācene) personiskās lietas (garderobe, grāmatas), kā arī viņas pieraksti – buramvārdi, spēka vārdi un daudzas citas lietas, kuras savulaik veselību palīdzēja atgūt daudziem jo daudziem cilvēkiem.
Saldū pirmo reizi, piemēram, ir izstādīta Zilā kalna Martas garderobe – kleitas, kas savulaik tika atrastas tās īpašnieces šķūnīti un kuras nu ir atjaunojuši Rundāles pils muzeja restauratori.
Jāteic, ka izstādes nosaukums ir visnotaļ mistisks – „Zilā kalna Marta un suiti”. Līdzās Zilā kalna Martas dzīvi un darbību raksturojošiem priekšmetiem un fotogrāfijām ir izstādīti arī suitu novada etnogrāfisko vērtību fotouzņēmumi. Jautāta, kas tad ir kopīgs līdz šim it kā nesaistītām dzīvesziņām, izstādes autore – profesore un folkloras pētniece Janīna Kursīte teic, ka tās ir trīs dzīves gudrības, kas ir pamats gan Zilā kalna Martas, gan suiteņu viedumam – paša gudrība, savienota ar kristīgajām un tautas tradīcijas zinībām.
„Tas ir tāpat kā karsts ledus,” par Saldū atklāto izstādi saka Janīna Kursīte. Šobrīd tiek apzināts leģendārās dziednieces atstātais mantojums un šī izstāde ir pirmais atskaites punkts šajā darbā.
7. Prieki mūzikas gardēžiem
Izcilas mūzikas cienītājiem Rīgas koncertzālēs būs ko darīt gan sestdienas, gan svētdienas vakarā.
Sestdien, 24. aprīlī pulksten 19.00 Ķīpsalas hallē uzstāsies viens no visu laiku pasaules izcilākajiem akustiskās ģitārspēles virtuoziem – austrālietis Tomijs Emanuels. Skatītājiem būs iespēja redzēt un dzirdēt koncertā leģendāro pirkstiņspēles (fingerstyle) tehnikas pārstāvi. Emanuela līdz pilnībai izkoptā spēles tehnika, virtuozitāte, dvēseliskums, kā arī lieliskais skatuves šovs pilnībā pārņem klausītāju savā varā.
Britu rokmūzikas leģenda Ēriks Kleptons par Emanuelu ir teicis: „Vislabākais ģitārists, ko jebkad esmu dzirdējis.”
Savukārt svētdien, 25. aprīlī pulksten 19.00 Melngalvju namā 10. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla ietvaros būs iespēja dzirdēt spāņu leģendāro senās mūzikas pazinēju un izpildītāju Jordi Savalli. Šoreiz viņš muzicēs kopā ar grieķu perkusionistu Dimitri Psoni. Koncerta programmā būs iekļauta orientālā mūzika no Afganistānas, Persijas, Alžīrijas un Serbijas.
Jāteic, ka Savalli ir izcila personība mūsdienu mūzikas pasaulē. Vairāk kā trīsdesmit gadus mākslinieks ir veltījis senās mūzikas pētījumiem gan lasot, gan diriģējot vai atskaņojot mūziku uz „viola da gamba” - smalka instrumenta, kas klausītāju spēj aizvest līdz pašam klusuma slieksnim.
