Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 1. un 2. maijā
Krāmu ielā meklēsim definīciju Baltijas valstu esamībai, bet Ģertrūdes ielā skatīsimies kā spēlējas īsti vīri. Savukārt Ķīpsalā viņi jau ir „izspēlējuši” īstus autošedervus. Bērnībā atgriezīsimies Mākslas muzeja zālēs.
Savukārt Jaunmoku pils zālēs no pasaku meža atgriezīsimies īstā mežā un redzēsim, ko tajā var nomedīt, bet Nacionālajā bibliotēkā apjautīsim kā ir dzīvot korupcijas un ēnu ekonomikas džungļos.
Toties Ventspilī sestdiena aizritēs bez medību bises zalvēm un maldīšanās ēnu ekonomikas biezokņos, jo tur vienkopus būs sabraukuši Kurzemes mākslinieki.
Ikgadējais Baltijā lielākais autošovs, kas notiek Ķīpsalā, šogad vairāk nekā citus gadus atbilst šova nosaukumam. Šogad lielā autonotikuma rīkošanā nepiedalās Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija, kas iepriekšējos gados centās izstādes apmeklētājiem pārdot automašīnas. Tagad par izstādes- šova rīkošanu vairāk rūpējās profesionālie izstāšu veidotāji, nevis uzmācīgie veikalnieki, kas šo pasākumu padara par īstiem autosvētkiem.
Sestdien un svētdien, 1.un 2. maijā Ķīpsalā var skatīt ne tikai automobiļus, bet arī dažādus pasākumus – pirmoreiz Ķīpsalā notiks pasaulē mazāko mocīšu sacensības, kā arī krāšņs drifta un motokaskadieru šovs, jautrs tusiņš autofaniem ar mūziku un meitenēm, ko rīkos „Party Bus” īpašnieki un vēl daudz kas cits.
11. Rīgas Starptautiskajā autošovā Ķīpsalā vienuviet ir apskatāms plašs spēkratu klāsts – sākot no pašu ķīlētiem, interesantiem vāģiem, speciāli aprīkotiem sporta automobiļiem, retro auto, entuziastu klubu skaistākajiem automobiļu eksemplāriem līdz pat ekskluzīviem un jauniem automašīnu modeļiem.
Viena no zvaigznēm būs unikāla Lietuvā tapusī tūninga entuziasta superautomašīna „AG Excalibur”.
Iespaidīgais “AG Excalibur” ir veidots uz “Mercedes” CL 500 bāzes un ir pārvērsts līdz nepazīšanai. Krāšņā automobiļa īpašnieks un oriģinālā dizaina autors Audronis Gestauts ideju par superautomobili ir ne tikai izsapņojis, bet arī realizējis dzīvē, strādājot pie projekta deviņus mēnešus pa 12 stundām dienā sešas dienas nedēļā.
Starptautiskajam autošovam šogad būs četras sadaļas – „Auto Exotica”, „Auto Exclusive”, „Auto Sale” un šī gada jaunums – „Auto Profi”, kas ietver automobiļu piederumus un iekārtas gan profesionāļiem, gan ikdienas autolietotājam. Sīkāk ar autošovaprogrammu un jaunumiem var iepazīties tā mājaslapā: bt1.lv .
Aprīļa un maija mēnešu mijā pie Rīgas skatītājiem atkal atgriezusies suģestējošā dejas un mūzikas izrāde „Mannersache” („Vīru lietas” - vācu val.). Izrādi iestudējis pieredzes bagātais slovēņu horeogrāfs Branko Potočans, kurš jau vairākkārt ir sadarbojies ar Latvijas skatuves māksliniekiem. Izrādē ar trīs mūziķiem (Dāvi Burmeisteru, Jāni Burmeisteru un Raiti Ābeli) saspēlējas trīs spilgti Olgas Žitluhinas kompānijas dejotāji - Dmitrijs Gaitjukevičs, Andris Kačanovskis un Valērijs Oļehno, kā arī Valmieras Drāmas teātra aktieris Aigars Apinis.
Izrādes skatītāji kļūst par lieciniekiem harizmātisku epizožu pilnai deju gleznai, kas vienā elpas vilcienā no nebēdnīgas koķetērijas aizved līdz dramatiskai cīņai par uzticību, līdzāspastāvēšanu un mīlestību.
Dejas kritiķe Inta Balode par šo izrādi teic: „Skatoties uz veidu, kā dejotāji izdzīvo emocijas, ne mirkli negribas kliegt – neticu! Tāpēc, ka viņi ir līdz mielēm atklāti. Īsts transa mirklis ir spoguļbumbas griešanās, Aigara Apiņa reibonis un panika apdullinošā roķa pavadījumā, un tāpēc vēl jo lustīgāka un atpestījošāka ir vīru glābšanās balkāniski trakulīgā polkā. Visai izrādei kopumā ir terapeitisks efekts, ārstējoša vīrišķā enerģija, kuras tik bieži trūkst mūsu matriarhālajā sabiedrībā.”
Grūti atrast kādu latvieti, kurš savas dzīves gaitas nebūtu sācis bez Margaritas Stārastes brīnišķīgajiem pasaku tēliem. Jau piektā latviešu bērnu paaudze priecājas un mācās no Stārastes pasaku varoņiem.
Kopš 1942.gada, kad Rīgā iespiestas viņas sacerētās un ilustrētās grāmatas „Balti tīri sniega vīri” un „Ziemas pasaka”, ir pagājuši jau 68 gadi. Māksliniece kļuvusi par vienu no pazīstamākajām un mīlētākajām autorēm šajā jomā. Viņas grāmatās bērni bieži vien gūst pirmo izpratni par labestību, saticību, cieņu pret dabu un darbu.
Līdz 6.jūnijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir skatāma pazīstamās bērnu grāmatu ilustrētājas darbu izstāde. Tajā ir sniegts ieskats arī citās viņas darbības jomās: glezniecībā un scenogrāfijā (ekspozīcijā iekļautas kostīmu, leļļu un dekorāciju skices autores darbu uzvedumiem pagājušā gadsimta 50. un 60. gados Leļļu un Jaunatnes teātrī, kā arī Latvijas Televīzijā).
Margarita Stāraste ir dzimusi 1914. gadā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1933. – 1941.), bet beigusi Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Pašlaik māksliniece vada savas dienas ģimenes lokā.
4. Redzēt, uz kurieni dodas Baltijas valstis
Ja nezini, kas ir Dienvidi, tas ir tāpēc, ka nāc no Ziemeļiem. Domājot šādās kategorijās Baltijas terminu iespējams uztvert kā ģeopolitiski nelokāmu un tajā pašā laikā - netveramu un rezultātā nonākt pie definīcijas par mītiski inovatīvu, neo-kapitālistisku, ex-sociālistisku reģionu.
Tikai gadu vecā Vecrīgas mākslas galerija „Supernova” (Krāmu ielā 3) līdz 26. maijam savu pirmo dzimšanas dienu atzīme ar Baltijas valstu mākslinieku kopēju izstādi „What Drives Baltic” - mākslas projektu, kura mērķis ir iekustināt kaut ko emocionāli būtisku, uzrunājošu un caur mākslas un mākslinieku izvēlēm izteikt pārliecību par sevi šodienā. Vispārējais individuālisma kults ir apstājies un modernās sabiedrības vairāk vai mazāk sevi noslēdz. Ko mēs darām uz šī fona? Uzrādām izpausmes un simptomus dažādu konkrēti formulētu vēlmju virzienos vai turpinām attaisnot notiekošo ar hronisku vājumu?
Baltijas autori piedāvā mākslas darbus, kas ne tik daudz materializē uzskaitītos jautājumus, kā uzdod jaunus, nesaistītus ar spriedzi par lokālo specifiku, veiksmes stāstiem vai kādām traumatiskām pagātnes epizodēm.
5. Visas Latvijas trofejas vienuviet
Jaunmoku pilī Tukuma apkaimē līdz 16. maijam ir skatāma Vislatvijas medību trofeju izstāde.
Izstādē novērtēšanai tika piedāvāts trofeju rekordskaits – pavisam kopā 1088 eksponāti. Eksperti tiem piešķīra 205 zelta, 298 sudraba un 374 bronzas godalgas. Vērtēšanai pieņēma tikai tādas trofejas, kuras bija iegūtas ne senāk par 2005./2006. gada medību sezonu, un arī tās, kuras līdz šim netika izstādītas nevienā iepriekšējā trofeju skatē. Jaunmokās ir redzami 23 staltbriežu ragi, 37 aļņa ragi, 319 stirnāža ragi, 156 meža kuiļa ilkņi, 38 lūša galvaskausi, 20 lūša ādas un 65 vilka galvaskausi.
Šī ir trešā lielākā medību izstāde atjaunotās Latvijas vēsturē. Iepriekšējās notika 1999. gadā Ventspilī un 2005. gadā Ogrē.
Īpašu auru izstādei piedod fakts, ka Jaunmoku pils vairāk nekā pirms simts gadiem ir būvēta kā toreizējā Rīgas pilsētas galvas (1901. - 1912.) Džordža Armitsteda medību rezidence. M
Tādējādi medību trofejas organiski iederas pils telpās.
Latvijas medību Trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas priekšsēdētājs Jānis Baumanis, sākot gatavot izstādi, bažījās, vai krīzes apstākļos mednieki nebūs kļuvuši pasīvāki un vai izdosies savākt trofejas no visas Latvijas. Taču izrādījās, ka bažām nebija pamata. Atsaucība bija ļoti liela.
6. Modernā ēnu ekonomika un korupcija
Viesiem tiem, kuri grib „izfunktierēt”, kā izdzīvot dižķibeles skartajā Latvijā būtu jātraucas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku pretī Vērmaņdārzam. Tur līdz 14. maijam būs aplūkojama visnotaļ aktuāla literatūras izstāde – „Ēnu ekonomika un korupcija”.
Oficiāli izstādes prezentācijas materiālos ir teikts, ka tā palīdzēs „atrast informāciju lasītājiem, kuri interesējas par ēnu ekonomikas un korupcijas cēloņiem, izpausmēm, sekām un to novēršanas metodēm.” Tomēr vienam otram radošam lasītājam šī izstāde, iespējams, palīdzēs atrast arī „izdzīvošanas ābeci” savām ne visai caurspīdīgajām „rebēm”.
Literatūras skates tematiskajā aptvērumā iekļautas grāmatas par korupcijas ietekmi ne tikai ekonomikā un biznesā, bet arī politikā – partiju finansēšanā un vēlēšanu sistēmā.
Ēnu ekonomika un korupcija kā valsts un sociālās degradācijas faktori vairāk pētīti izdevumos angļu valodā, taču Nacionālās bibliotēkas krājumā ir arī vairāki izdevumi krievu un vācu valodās. Nozīmīgākais izdevums par korupciju latviešu valodā ir politoloģes profesores Rasmas Kārkliņas grāmata „Korupcija postkomunisma valstīs”.
Diskusijās par ēnu ekonomiku un korupciju galvenokārt dominē ideoloģizēta pieeja, bet bibliotēkas piedāvāto grāmatu klāstā ir izdevumi ar sociāli antropoloģisku izvērtējumu.
7. Kurzemes mākslinieki sabrauc Ventspilī
Savukārt pavisam legāli, atklāti un bez „visādām korupcijām” visnotaļ pievilcīga ekonomika sestdien, 1. maijā visas dienas garumā būs sastopama Ventspilī. Tieši 1. maijs būs Kurzemes mākslas dienu’2010 kulminācija.
Ventspils Tirgus laukumā no pulksten 11.00 „ies vaļā” Lielais Kurzemes mākslas tirgus. Andelēšanās un tirgus baudīšanu būs varen interesanta ne tikai naudas maciņam, bet arī sirdij un dvēselei.
Rekonstruētajā Ventspils Tirgus laukumā kopā ar zvanu torni muzicēs Mūzikas skolas audzēkņi un gleznos Ventspils Mākslas skola, uz skatuves darbosies Kultūras centra dancotāji, Ventspils Augstskolas studentu improvizācijas teātris, skanēs džezs un fanfaras.
Kad būsiet noguruši staigāt pa tirgus placi, atvilkt elpu varēs kādā no daudzajām pilsētā atvērtajām izstāžu zālēm, kur savus darbus ir izstādījuši mākslinieki no visas Kurzemes. Šādas izstāde ir Amatu mājā, Augstskolas bibliotēkā, Digitālajā centrā un citviet pilsētā.
1. maijā vērts iegriezties arī Pārventas bibliotēkā, jo tur visu dienu notiks novada mākslas un arī atsevišķi mākslinieku prezentācijas.
