Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. maijā
Šajās brīvdienās mēģināsim iekļūt kosmosa kuģī un saprast, ko ēd kosmonauti, Līgatnē ielūkosimies slepeno bunkuru ikdienā, skatīsim Eiropas kino un sakarsīsim kopā ar viskarstākajām meitenēm.
Kā arī redzēsim ar ko aizsākās Rīgas mākslas galerija, vērosim vaļus Ventspilī un dzirdēsim kā no vīru krūtīm dabū ārā mīlestību.
19. gadsimta vidus Latvijā iezīmējas ar daudzām izšķirošām politiskām, ekonomiskām un sociālajām pārmaiņām. Viens no tolaik aizsāktajiem procesiem turpinās arī šodien – mākslas darbu kolekcionēšana. Katrs kolekcionārs kultūrtelpai dod savu neatkārojamo, unikālo „auru”.
Tāds bija arī itāļu tirgotājs un glezniecības restaurators Domeniko de Robiani (1793 - 1889), kurš tālaika Rīgas kolekcionāru starpā izcēlās ne tikai ar savu kolekcijas krājumu, bet arī ar to, ka bija vienīgais nevācbaltietis Rīgas kolekcionārs vidū.
De Robiani ir dzimis 1795.gadā Novacāno, Tičīno kantonā (18. gadsimtā tā bija Itālijas teritorija, tagad – Šveice). Kopā ar vecākiem pirms 1812. gada viņš ieceļoja Krievijā, vēlāk iepazinās ar itāļu marķīzu, Baltijas ģenerālgubernatoru Filipo Pauluči (1779 – 1849) un kļuva par viņa privāto sekretāru. Apmetoties uz dzīvi Rīgā, Domeniko de Robiani ieguva pilsoņa tiesības un pievērsās tirgotāja amatam. Viņš nodibināja savu uzņēmumu, kļuva turīgs, sāka nodarboties ar mākslas darbu kolekcionēšanu un restaurāciju, sekmējot mākslas krātuvju izveidošanu Rīgā 19. gadsimta otrajā pusē. Mūža nogalē Domeniko de Robiani pameta Rīgu un devās atpakaļ uz dzimteni.
Viņa 47 gleznu lielā kolekcija, kuru 1866. gadā iegādājās Rīgas rāte, kļuva par pamatu gan pilsētas gleznu galerijas atvēršanai 1869. gadā, gan par aizsākumu Itālijas glezniecības kolekcijas izveidei Rīgā. Līdz 20. jūnijam Ārzemju mākslas muzejā (Rīgas pilī) ir apskatāmas gleznas no šīs vēsturiski nozīmīgās kolekcijas.
Kolekciju veido Rietumeiropas mākslinieku gleznas, kas hronoloģiski aptver laika posmu no 16. līdz 18. gadsimtam, sniedzot ieskatu dažādu nacionālo – holandiešu, flāmu, itāļu, vācu un spāņu – skolu radošajā evolūcijā. Vēsturiskās liecības norāda, ka sākotnēji kolekcija sastāvēja no Robiani dzimtas īpašumā esošajiem darbiem un jaunieguvumiem – gleznām, kuras mākslas mīļotājs Domeniko de Robiani savas dzīves laikā iegādājies dažādās Eiropas valstīs, kā arī Rīgā.
Kolekcijas daļa, kas tagad glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, pēc sava rakstura nav viengabalaina un mākslinieciskās kvalitātes ziņā ir nevienmērīga, bet tā ir visnotaļ interesanta. Daļu kolekcijas Rīgas gandrīz zaudēja Otrā pasaules kara laikā - 1944. gadā to izveda uz Vāciju. Tomēr pēc gada – 1945. gadā to atkal atveda mājās.
Sestdien, 8. maijā no pulksten 11.30 Olimpiskajā sporta centrā (Rīgā, Grostonas ielā 6b) bez maksas varēs vērot pirmo Baltijas Karsējmeiteņu čempionātu, kas pulcēs karsējmeitenes no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai viņas sacenstos par Baltijā labākās karsējmeiteņu komandas titulu.
Čempionāta skatītājus un dalībniekus sagaida internacionāla karsējmeiteņu ballīte ar neskaitāmiem priekšnesumiem un konkursiem.
Jāteic, ka pēdējos pāris gados kopš nodibinājusies Latvijas Karsējmeiteņu asociācija Latvijā pieaugusi karesējmeiteņu popularitāte. Ja 2009. gada augustā 1. Latvijas Karsējmeiteņu čempionātā piedalījās tikai trīs komandas, tad pirms pāris nedēļām notikušajā 2. Karsējmeiteņu čempionātā cīņa bija nopietnāka, jo piedalījās jau desmit komandas, arī to ģeogrāfija visnotaļ plaša - Rīga, Valmiera, Kandava un Kalsnava.
Savdabīgu atgriešanos pagātnē tagad varēsim piedzīvot Līgatnē. Tur sestdien, 8. maijā pulksten 12.00 Padomju slepenajā bunkurā rehabilitācijas centrā „Līgatne” ar segvārdu „Pansionāts” pilsētpētnieku grupa „Grauzti.lv” atklās foto izstādi, kurā ir apkopotas bildes no citām Latvijas bumbu patvertnēm un bunkuriem mūsdienās.
„Grauzti.lv” apvieno sevī cilvēkus, kuri nodarbojas ar pilsētpētniecību jeb pēta un apmeklē visdažādākās būves, kuras netiek saimnieciski izmantotas un ir pamestas. „Grauzti.lv” darbojas jau vairākus gadus un ir apmeklējuši vairāk kā simts objektus visā Baltijā. Pēdējos gados viņi nopietnāk ir pievērsušies Padomju Savienības Civilās aizsardzības un tās aizsargbūvju pētīšanai un pēta gan bumbu patvertņu vēsturi, gan apmeklē un konstatē to stāvokli mūsdienās.
Izstādes vieta nav nejauši izvēlēta, tā ierīkota deviņus metrus zem zemes, savulaik ļoti slepenajā padomju bunkurā. Bunkurs sākts celt 1970. gadā ar mērķi nodrošināt aptuveni 250 tā laika vadošo orgānu pārstāvjus ar minimāli nepieciešamo dzīvošanai un strādāšanai kodolkara, ķīmisko vai citu uzbrukumu vai katastrofu situāciju gadījumā. Pēc tā izbūves virszemē tika uzcelta ēka, kas nesa nosaukumu „Ceturtās pārvaldes pansionāts”. Mūsdienās šajā ēkā atrodas rehabilitācijas centrs „Līgatne”.
Izstāde iepazīstina ar reālo situāciju un citu aizsargbūvju stāvokli citviet Latvijā. Tā parāda, cik mūsdienās ir aizmirstas civilās aizsardzības aizsargbūves. Ar bildēm no speciāli izvēlētām pazemes būvēm, parādot un izceļot šo vietu atšķirības un katras vietas unikalitāti. Apvienojot gaismas, krāsas un izkārtojumu ir izveidota mūsdienīga istaba, kura apvieno pagātni, ar mūsdienīgo un katrs šajā izstādē saskatīs ko unikālu un ilgi neaizmirstamu.
Izstādes atklāšanas dienā paredzēta bunkura „atdzīvošanās”, ar daudzu iekārtu iedarbināšanu, stāstu par Līgatnes bunkuru, kā arī pašu izstādes autoru stāstu par izstādi, tās tapšanu, spilgtākajiem iespaidiem no „Grauzti.lv” misijām un daudz kas cits.
„Grauzti.lv” fotoizstādes istaba būs iekļauta Līgatnes slepenā bunkura ekspozīcijā.
Līdz 14. maijam kinoteātrī „Rīga” norisinās Eiropas filmu festivāls „EiroKinoKrāsas”.
12 Eiropas valstis ir apvienojušās, lai „European Network of Cultural Institutes” projekta laikā Latvijas skatītājiem piedāvātu tematiski izsvērtu filmu programmu, kura pamattēmas šogad ir vide un izvēle, bet dominējošais festivāla filmu žanrs - trilleris.
Vides tēma festivāla filmās tiks risināta saistībā ar ekoloģijas, dabas, apkārtējās vides problemātiku, kā arī tiks runāts par vidi sabiedrības un ģimenes kontekstā tipiski ar trillera žanram raksturīgiem paņēmieniem. Savukārt izvēle visās festivāla filmās būs saistīta ar konkrētu indivīdu vai cilvēku grupas rīcību vai, pilnīgi pretēji, bezdarbību nozīmīgās situācijās, kurām visam ir paliekošas sekas.
„EiroKinoKrāsas” programmas filmas Latvijā tiek izrādītas pirmo reizi. Visas festivālā iekļautās filmas ir guvušas starptautiskus panākumus dažādos filmu festivālos, un tā ir unikāla iespēja par ļoti demokrātiskām cenām iepazīties ar katras festivāla dalībvalsts piedāvāto stāstu par vidi, izvēli un atbildību.
Tuvāk ar festivāla programmu var iepazīties kino „Rīga” mājaslapā: www.kino.riga.lv. Katrs festivāla varēs atrast filmu savai gaumei, bet gribētos pievērst uzmanību kādai britu filmai.
Sestdien, 8. maijā pulksten 19.30 tiks izrādīta pērn uzņemtā Lielbritānijas mākslas filma „Muļķu laikmets”, kas sevī ietvers visu festivāla tematiku – vidi, izvēli un trilleri. Filmas darbība noris 2055. gadā, kad klimata izraisīto pārmaiņu rezultātā pasaule pārdzīvo milzīgu postu: Londonu ir pārņēmuši plūdi, Lasvegasa grimst tuksneša smiltīs, Sidnejā plosās postoši ugunsgrēki, ko izraisījis ilgstošs sausums, Arktikas ledāji ir izkusuši...
Filmas galvenais varonis, kuru atveido „Oskaram” nominētais britu aktieris Pīts Postlveits, aizvada savu dzīvi vientulībā Arktikā, 800 kilometrus no Norvēģijas, Globālajā arhīvā pētīdams un vērtēdams mūsu laikā dokumentētos notikumus, kas uzskatāmi mūs brīdināja par klimata pārmaiņu iespējamām sekām. Pētot 2008. gada dokumentārās liecības, filmas varonis secina, ka pasaules postu izraisīja mūsu paaudzes uzvedība un rīcība laika posmā līdz 2015. gadam. „Mēs varējām sevi izglābt, bet mēs to nedarījām. Kādā prāta stāvoklī mēs tad bijām?”, mūsu laikmeta cilvēku uzrunā vientuļais arhīvists no 2055.gada
5. Vaļu vērošana Ventspilī
Ventspils teātra namā „Jūras vārti” svētdien, 9. maijā pulksten 19.00 vienā koncertā kopīgas „Vaļu vērošanas tūres” ietvaros uzstāsies četri no šī brīža Rietumu pasaules ievērojamākajiem mūsdienu akadēmiskās, elektroniskās un eksperimentālās mūzikas māksliniekiem.
Niko Mjūlijs, Valgīrs Sigurdsons, Bens Frosts un Sems Emidons ir „četri vaļi”, uz kuriem turas ne tikai pazīstamā mūzikas ierakstu izdevniecība „Bedroom Community” Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā, bet arī neskaitāmi mūsdienu akadēmiskās, elektroniskās, eksperimentālās un populārās mūzikas izpildītāji un kolektīvi.
Jaunais pianists un komponists Niko Mjūlijs atpazīstamību un cieņu iemantojis kā pēdējā desmitgadē ievērojamu mūziķu un to ierakstu līdzautors. Kārtējo kāpienu pretim jaunai virsotnei viņš turpina šobrīd – top Anglijas Nacionālās operas un Ņujorkas Metropolitēna operas kopīgi pasūtītā pirmā opera „Divi zēni”.
Viens no tuvākajiem Mjūlija domubiedriem un idejas par „Bedroom Community” līdzautoriem ir pazīstamais īslandiešu producents, komponists, skaņu inženieris, mūziķis jeb, vienkārši – multimākslinieks – Valgīrs Sigurdsons. Viņš 1998. gadā uzsāka vairākus gadus ilgu sadarbību ar tautieti Bjorku, par kuras ierakstu „Vespertine” un „Medúlla”, kā arī skaņu celiņu „Selmasongs” un „Drawing Restraint 9” muzikālo noformējumu viņš ir vistiešākajā veidā atbildīgs.
Īslandē dzīvojošais austrālietis Bens Frosts pārstāv jauno komponistu paaudzi, kura savā mūzikā iemieso tik daudz no visa, ka neiespējami pilnvērtīgi rīkoties ar jau ierastajiem žanru apzīmējumiem, lai to raksturotu. Pat ar it kā visaptverošo „eksperimentālās mūzikas mākslinieks” nebūt nav gana. Šī būs jau otrā Bena Frosta viesošanās Latvijā – 2007.gada septembrī viņš viens jau uzstājies Rīgā, „Skaņu Meža” rīkotajā koncertā Andrejsalā.
Visbeidzot, Sems Emidons savā ziņā ir šīs kompānijas „baltais zvirbulis”. Senu amerikāņu laicīgo balāžu, gospeļu, tautas mūzikas un himnu interprets un arī oriģināldziesmu autors, kurš kopš pēdējiem diviem studijas albumiem ir kļuvis arī par pilntiesīgu „Bedroom Community” biedru. Sems Emidons ir dziesminieks vārda visaptverošākajā un labākajā nozīmē.
Koncerts Ventspilī būs vienreizēja iespēja savām acīm skatīt un ausīm klausīt izcilu mūziķu un komponistu kopīgu priekšnesumu, kurā četri ķermeņi un astoņas rokas kļūst par vienu veselu, kurā katra tik dažādie vārdi, frāzes un rindkopas veido kopīgu stāstu.
6. Vīru krūtis viļņo mīlestībā
Vērienīgs vīru koru dižkoncerts sestdien, 8. maijā pulksten 18.00 notiks Rīgā – Ziemeļblāzmas kultūras pilī. Kaut arī Ziemeļblāzmā ir viena no greznākajām Rīgas skatuvēm, daudzi pat to nav redzējuši. Sestdien būs iemesls īstais iemesls uz turieni doties.
Tur Rīgas Koru mēneša ietvaros notiks Jura Kulakova kantātes pirmatskaņojums Rīgas vīru koriem „Mīlestībā viļņo krūts”.
8. maijā Rīgas vīru kori parādīs repertuāra gatavību šī gada Latgales un Kurzemes Dziesmu svētkiem, kas notiks 5. jūnijā Dobelē un Daugavpilī. Vīru koru koncertu papildinās individuālās programmas un noslēgumā vīri kopā ar grupu „Pērkons” un komponistu Juri Kulakovu atskaņos kantāti „Mīlestībā viļņo krūts”.
Diriģenti - Rihards Rudzītis un Rūdolfs Bērziņš, komponists Juris Kulakovs, grupa „ Pērkons” un vīru koris „Gaudeamus” koncertā prezentēs pirmatskaņojumu ar Eduarda Veidenbauma vārdiem. Kantātes kompozīcijā iekļautas 22 mazāk dzirdētas un pazīstamas, kā arī jaunas dziesmas.
Koncertā uzstāsies desmit kori - Latvijas Policijas akadēmijas vīru koris „Iustus”, meža darbinieku vīru koris „Silvicola”, Aizkraukles pilsētas Kultūras nama vīru koris „Staburags”, Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru koris, Kultūras un Tautas mākslas centra „Mazā ģilde” vīru koris „Frachori”, Rīgas Latviešu biedrības vīru koris, Kultūras un Tautas mākslas centra „Ritums” vīru koris „Tēvzeme”, Latvijas Universitātes vīru koris „Dziedonis”, Jaunais Rīgas vīru koris un Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus”.
Jāpiebilst, ka ieeja koncertā ir bez maksas.
7. Rīgā iekārtots kosmosa kuģis
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (Rīgā, Antonijas ielā 1) nule kā atklāta jauna - kosmosa bioloģijai un medicīnai veltītā ekspozīcija.
Pirmo reizi šāda ekspozīcija muzejā tika iekārtota 1971. gadā. Gadiem ejot, tematiskā kolekcija papildinājās ar jauniem interesantiem eksponātiem, kas ir redzami jaunajā ekspozīcijā. Muzeja apmeklētāji ekspozīcijā nonāks kā kosmosa kuģī, kur varēs iepazīties ar dzīvnieku izmantošanu kosmosa izpētē, apjaust briesmas, kas apdraud kosmonautu dzīvību un veselību, gūt ieskatu viņu sadzīvē un ēdienkartē, bet tam visam pāri būs zvaigžņota debess. Jaunajā ekspozīcijā varēs arī uzzināt, cik kosmonautu ir dzimuši Latvijā un kāds ir Latvijas zinātnieku ieguldījums Visuma pētniecībā.
Elmārs Barkāns
