Jaunalksnes lietā trim bijušajiem VID darbiniekiem piespriež cietumsodus
Rīgas apgabaltiesa žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā trim no četriem apsūdzētajiem VID darbiniekiem piemērojusi reālu brīvības atņemšanu.
Iepriekš VID Finanšu policijas pārstāvjiem tika piespriests naudas sods vietā.
Jānim Laizānam, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu apmērā un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trim gadiem, RAT piesprieda trīs gadu cietumsodu ar aizliegumu trīs gadus ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Raivim Freibergam, kuram pirmās instance tiesa bija piemērojusi tādu pašu sodu kā Laizānam, RAT šodien piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nosakot trīs gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Savukārt Vasilijam Kivļonokam, kuram Rīgas pilsētas Centra rajona bija piespriedusi naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā ar aizliegumu uz diviem gadiem ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, RAT šodien piesprieda viena gada brīvības atņemšanu ar divu gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Attiecībā uz apsūdzēto Aldi Klemu, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā un viena gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, šis spriedums netika pārsūdzēts, līdz ar to RAT spriedumu attiecībā uz viņu nepārskatīja.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams no 3.jūnija, un tad to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Apsūdzības uzturētāji apmierināti
Jaunalksne, viņas advokāts un valsts apsūdzības uzturētāja prokurore Velta Zaļūksne ar šodien pasludināto tiesas spriedumu ir apmierināti, un to pārsūdzēt neviena no šīm personām neplāno.
Apsūdzētie un advokāti uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas tiesas zāli atstāja, tāpēc aģentūrai LETA neizdevās uzzināt viņu viedokli par šodien pasludināto spriedumu.
Kā ziņots, pērn 9.decembrī Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā sāka izskatīt krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, - apsūdzēts Freibergs, Laizāns, Klems un Kivļonoks, kuri apsūdzībā inkriminētā nozieguma pastrādāšanas brīdī strādājuši Finanšu policijas pārvaldē.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā visus četrus apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Tomēr šo spriedumu pārsūdzēja gan Freibergs, Laizāns un Kivļonoks, gan arī prokuratūra un par cietušo atzītā Jaunalksne.
LETA jau ziņoja, ka Laizānam, kuram, līdzīgi kā pārējiem apsūdzētajiem, prokuratūra bija inkriminējusi ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu VID Finanšu policijas pārvaldē, pirmās instances tiesa piesprieda naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu (25 200 latu) apmērā, nosakot viņam arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē trīs gadus.
Tāds pats sods tika piespriests arī apsūdzētajam Freibergam.
Trešajam apsūdzētajam - Vasīlijam Kivļonokam - Centra rajona tiesa piesprieda naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā, piemērojot viņam aizliegumu ieņemt noteiktus amatus divus gadus. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam - Klemam - tiesa piesprieda naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu (3600 latu) apmērā, nosakot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vienu gadu.
Klems atšķirībā no Laizāna, Freiberga un Kivļonoka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā tiesai bija atzinis.
Prokurore Velta Zaļūksne visus apsūdzētos gan tiesas debatēs bija pieprasījusi sodīt ar brīvības atņemšanu, Klemam pieļaujot nosacītu šī soda izciešanu. Laizānam prokurore bija prasījusi piecu gadu cietumsodu, Freibergam - trīs gadu cietumsodu, bet Kivļonokam - divu gadu cietumsodu. Klemam prokurore bija lūgusi piemērot viena gada brīvības atņemšanu nosacīti.
Visiem četriem apsūdzētajiem Zaļūksne bija lūgusi uz dažādiem termiņiem noteikt arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Laizānam un Freibergam šādu aizliegumu prokurore bija prasījusi piemērot uz pieciem gadiem, Kivļonokam - uz diviem, bet Klemam - uz vienu gadu.
Kā ziņots, pēc prokuratūras domām, apsūdzētie, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veikuši nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Četrus gadus sena vēsture
2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.
Savukārt toreizējā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.
Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta nolēma daļēji apmierināt Jaunalksnes prasību un piedzīt no valsts VID personā par labu žurnālistei 12 000 latu. Pārējā daļā Jaunalksnes prasība ir noraidīta. Tāpat tiesa nolēma no valsts VID personā piedzīt tiesas izdevumus 306 latu apmērā. Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
LETA/Foto:LETA
