Latvijas luterāņu baznīcas „katastrofas” scenārijs

Laikā, kad LELB nespēj nodrošināt savā īpašumā esošo latviešu tautas dižgaru kapu kopiņu sakopšanu, tā sev pieprasa Rīgas Pēterbaznīcu. Kamēr vietējie luterāņu baznīcas bīskapi rīko greznas ceremonijas, slēdz luterāņu zupas virtuvi maznodrošinātajiem.

Iepriekšējie labākie draugi – Amerikas latviešu luterāņi - nu jau vairs ne diplomātiski pieklājīgi, bet vārda tiešā nozīmē ir nikni un lamā LELB vadību.

Pēterbaznīcas liktenis neskaidrs

Īpašumtiesības uz svētā Pētera baznīcu Rīgā pieder LELB. Luterāņu baznīcas vadība kaismīgi iestājas par to, ka viņiem pienākas saimniekot Pēterbaznīcā. Pagaidām Rīgas pilsēta gan vēl luterāņiem nav atdevusi Pēterbaznīcu, bet, pēc visa spriežot, spiediens, lai pieņemtu šādu lēmumu notiek.

Māc šaubas, vai līdz šim dievnamu, kurā pašvaldība ieguldījusi simtiem tūkstošu latu, luterāņi atvēlēs tikai saviem cēlajiem mērķiem - svētdarbībām. Viņi gan drīzāk domās, kā no tā iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Protams, arī tagad apmeklētājiem tas nav bez maksas - ir jāpērk biļetes, piemēram, lai uzbrauktu baznīcas tornī vai aplūkotu izstādes, bet pilsēta arī rūpējas, lai tur notiktu bezmaksas pasākumi. Pēternbaznīca ir vienīgā vieta galvaspilsētā, kur regulāri katru nedēļu notiek bezmaksas klasiskās mūzikas koncerti. Vai tie tur notiks arī tādā gadījumā, ja par norisi Rīgas dome nemaksās LELB par telpu īri?

Diez vai nu jau bankrotējusī luterāņu namsaimniecības nozare spēs veiksmīgi apsaimniekot Pēterbaznīcu.

Turaida var palikt muzejā

Ja jau LELB konsekventi pieprasa tai īpašumā nodot dievnamus, tad tai nāktos to darīt attiecībā arī uz citām baznīcām. „Iekārojams kumoss” varētu būt Turaidas baznīca, kura atrodas Turaidas muzejrezervāta teritorijā, kuras restaurācijā valsts ir ieguldījusi vairāk nekā 250 tūkstošus latu. Tagad pēc šogad pabeigtās atjaunošanas tā ir īsta „konfekte”.

Bet LELB jau tā īsti nav vajadzīga, jo no tās nevar „izkāst” naudu. 260 gadus vecajā baznīcā var noturēt tikai dievkalpojumus. Būtu dīvaini no tūristiem vēl pieprasīt atsevišķu samaksu par vēsturiskās baznīcas apskati, ja viņi jau ir samaksājuši par ieeju Turaidas pilī. Tādā gadījumā cilvēku visdrīzāk baznīcu apskatītu tikai no ārpuses. Arī uz tik lielu un biežu dažādu pasākumu organizēšanu laukos, kaut arī populāra muzeja teritorijā, kā Rīgas centrā nav ko cerēt.

Lielie kapi ieaug krūmos

Tai pašā laikā arī jāuzsver, ka LELB ne īpaši rūp apkopt tos tūrisma objektus, kuros naudu nevar iekasēt. Šeit jārunā par Rīgas Lielajiem kapiem, kuri juridiski pieder luterāņu baznīcai.

Līdz šim kapsētu, kurā atdusas latviešu Pirmās Atmodas dižgari, apkopa pašvaldības aģentūra „Rīgas dārzi un parki”. Nu Rīgas dome vairs nevēlas ieguldīt naudu svešā īpašumā un prāto, kā Lielos kapus iegūt savā pārvaldījumā. Pretējā gadījumā tiek draudēts ar to, ka slaveno latviešu atdusas vietas vairs neviens neapkops.

Rīgas dome prāto, ko varētu piedāvāt LELB apmaiņā pret Lielajiem kapiem.

Būtu neprāts kapu vietā LELB piedāvāt Pēterbaznīcu. Kas notiek ar luteriskajai baznīcai apmaiņas ceļā atdotajiem īpašumiem, tagad var redzēt situācijā ap ēku Doma laukumā 1, kuru savulaik valsts LELB atdeva apmaiņā pret Doma baznīcas īpašumtiesībām.

Tagad šo ēku, kurā tika izveidota gan Lutera akadēmija, Baltijā lielākā teoloģiskā bibliotēka un iekārtoti lepni arhibīskapa apartamenti, ir nolemts pārdot. LELB gan neatklāj, kas ir ēkas pircējs, bet tās vērtība tiek lēsta ap vairāk nekā trīs miljoni eiro (Ls 2 105 000). Baznīca jau paziņojusi, ka lielu daļu no pārdošanas rezultātā iegūtās naudas tiks tērēta mācītāju algām.

Tādā veidā ir iespējams pārdot arī Pēterbaznīcu.

Nams „klusajā centrā” – par sviestmaizi

Par to, ka baznīcai katastrofāli trūkst naudas, liecina arī februārī veiktais izmisuma solis. LELB uz diviem gadiem par 600 000 latu ieķīlāja sev piederošo ēku „klusajā centrā” - Elizabetes ielā 4, kur padomju gados atradās gan arhibīskapa dzīvoklis, gan LELB Konsistorija.

Aizdevuma procenti ir visnotaļ augsti – 17% gadā. Finansiālās grūtībās nonākusī LELB diez vai pēc diviem gadiem spēs sagrabināt naudu ēkas izpirkšanai. Tā var iznākt, ka 3 210 000 latu vērto lepno namu LELB var zaudēt par sviestmaizes cenu.

Jāteic, ka aizdevumu LELB piešķīra ne jau „kaismīgi luterticības aizstāvji”, bet gan biznesmeņu „RD Electronic” prezidents Aleksandrs Meilehs un Sergejs Maļikovs no «Mateks credit».

Situāciju LELB spilgti raksturojis Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) izdevuma „LELBA Ziņas” redaktors Juris Pūliņš, kurš raksta:

„Kad Latvijā Baznīcas darbs sāka atjaunoties (trimdas baznīca) sagādāja iespēju atsākt „Svētdienas Rīta” izdošanu, un vēlāk financēja jauno, kopējo „Dziesmu grāmatu”. (..) Tomēr, mūsu attiecībās ar Latvijas ev. lut. Baznīcu jau labu laiku vērojama pieaugoša attālināšanās. Nesenā pieredze izraisa jautājumu, vai tam, ko mēs darām šodien, un ko darīsim rīt, no LELB vadības redzes viedokļa ir vairs jebkāda nozīme un, vai neesam no darba biedra dažkārt kļuvuši par ne visai tīkamu traucēkli. (..)

Baznīcas Latvijā seja samērā strauji mainās uz Viduslaiku katolismu. Ir radušās bīskapijas ar katedrālēm, diecēzes, grezni izrotāti priesteru tērpi, gredzeni (vai bučošanai?), un tādas luterāņiem svešas tradīcijas kā procesijas, svētceļojumi, mācītāju „kniksēšana” un krustošanās dievkalpojumos, vīraka kvēpināšana, u.t.t. (..)

Nepārprotama atšķirība ir arī mūsu pieejā kristīgai namturībai un ar to saistītās prioritātēs. Kamēr ārpus Latvijas Baznīca un draudzes vāc līdzekļus Latvijas maznodrošinātajiem, LELB paplašina savu administratīvo struktūru, kaut kopējais draudžu skaits paliek relatīvi nemainīgs. Paredzams, ka jau jūnijā lielāks skaits LELB mācītāju kļūs „atvaļināti”, bet Baznīcai netrūkst līdzekļu, lai viena bīskapa vietā tagad jau uzturētu četrus, ar visām viņu karaliskajām regālijām. Jāpaskata tikai LELB mājas lapā ievietotās jaunākā bīskapa konsekrācijas bildes, lai redzētu kontrastu starp Virsvaldes un draudžu realitātēm.”

Kamēr LELB risina „globālus” jautājumus, draudzes „sīkie” projekti apsīkst. Tā, piemēram, 26.maijā trūcīgie jelgavnieki pēdējo reizi varēja saņemt  luterāņu draudzes palīdzību un bez maksas paēst. Finansiālu problēmu dēļ ir slēgta zupas virtuve.

Elmārs Barkāns/Foto: lelb.lv, LETA