Čitas tiesa Krievijā „cīnās” ar Vilcāniem
Vairākus mēnešus Čitas tiesa izskatīja jautājumu par latviešu uzvārda Vilcāns pareizrakstību. Rezultātā tiesa nosprieda, ka krieviski šis uzvārds rakstāms trīs variantos.
Trīs mēnešus Krievijas Federācijas Aizbaikāla novada galvaspilsētas Čitas tiesneši risināja kalambūru ar latviešu uzvārda Vilcāns rakstību gan krievu, gan latviešu valodā. Tiesvedībā skaidrojums bija jādod arī Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai. Lietas būtība saistās ar Baikāla ezera krastos dzīvojošās latviešu izcelsmes Vilcānu ģimenes radurakstiem.
1990. gadā Čitā nomira Lielā Tēvijas kara veterāns Jānis Vilcāns. Krievijas likumdošana paredz, ka kara veterānu atraitnēm pienākas sociālie atvieglojumi, tomēr Jāņa Vilcāna atraitnei Gaļinai Vilcānei (Галинa Вилцане) šī gada martā Aizbaikāla novada Sociālās aizsardzības ministrija atteica sociālos atvieglojumus, jo viņa it kā neesot sava vīra radiniece. Lieta tāda, ka viņas vīra dokumentos ir krasas atšķirības. Latviešu valodā viņš skaitās kā Jānis Vilcāns, bet krievu valodas dokumentos kā Ivans Vilcāns (Иван Вилцан) un Ivans Viļcāns (Иван Вильцан).
Čitas ierēdņi nespēja saprast, kā cilvēki ar trijiem dažādiem uzvārdiem (Вилцане, Вилцан и Вильцан) var būt vienas un tās pašas ģimenes locekļi. Pie tam šīs dzimtas vīrietim vēl ir divi pilnīgi atšķirīgi vārdi – Jānis un Ivans.
Kad Čitas tiesa no Latvijas Valsts valodas aģentūras saņēma skaidrojumu, ka visi krieviskie rakstības varianti atbilst latviešu uzvārdam Vilcāns, un ka vārdi Jānis un Ivans ir vienas cilmes un atšķirība vienīgi ir krievu un latviešu pareizrakstības normās, Čitas tiesa atzina, ka uzvārdi Vilcēne, Vilcāns un Viļcāns var piederēt vienai un tai pašai personai. Līdz ar to tagad Gaļina Vilcāne ir tiesīga saņemt visas sociālās garantijas kā kara veterāna atraitne.
