VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atkal problēmas
Sabiedrība

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atkal problēmas

Jauns.lv

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) - tā pati, no kuras notika skandalozā datu iegūšana - atkal sagādājusi rūpes.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atkal probl...

­

„Elektroniskās deklarēšanas sistēmā Valsts ieņēmumu dienestā ir ienācis miljonais dokuments, bet sistēmā vairs nav atbilstošas numerācijas, līdz ar to ir kaut kādas ziepes – pašiem jābrauc uz nodaļu,” šādas žēlabas kasjauns.lv pirms pāris dienām saņēma no neoficiāliem avotiem uzņēmēju aprindās.

Pēc pusotras dienas no Ieņēmumu dienesta ieguvām apstiprinājumu, ka problēma tiešām bijusi, un apstiprinājumu, ka tā ir atrisināta.

Pēkšņi iztērējušies numuri

„Problēma bija saistīta ar EDS iesniegto dokumentu nodošanu citām VID informācijas sistēmām tālākai apstrādei. Pati problēma jeb neparedzētās izmaiņas saistāmas ar EDS dokumentiem piešķiramā autentiskā numura zīmju skaitu, proti, līdz šim citas VID informācijas sistēmas iesniegtajiem dokumentiem piešķīra autentisko numuru maksimums 10 (desmit) zīmju ietvaros, tad tagad, pēc problēmas novēršanas, tiem var piešķirt numuru jau 12 (divpadsmit) zīmju ietvaros,” situāciju skaidroja VID Komunikāciju daļa.

Izrādās, ka 2010. gadā strauji pieaudzis EDS lietotāju skaits un neplānoti strauji palielinājies iesniegto dokumentu apjoms, kā dēļ ātrāk nekā plānots „iztērējās” citās VID informatīvajā sistēmās piešķiramie numuri.

Kurš maksās?

Uz jautājumu, vai par šīs problēmas novēršanu būs jāmaksā atsevišķi, Komunikāciju daļas pārstāvji atbildēja, ka visi nepieciešamie labojumi VID informācijas sistēmās ir veikti, Ieņēmumu dienesta IT speciālistiem sadarbojoties ar VID informācijas sistēmu izstrādātāju noslēgtā līguma un esošā finansējuma ietvaros. Un šobrīd veiksmīgi notiek visu EDS iesniegto dokumentu nodošana citām VID informācijas sistēmām.

Deklarācijas - laikā

Ieņēmumu dienesta pārstāvji uzsver, ka nodokļu maksātājiem nebija problēmu ar dokumentu iesniegšanu VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā - viņi varēja iesniegt dokumentus EDS, un tiem tika piešķirts statuss „Iesniegts”, līdz ar to nodokļu maksātāji ir veikuši deklarāciju iesniegšanu laikā.

Taču ar neērtībām saskārās tie nodokļu maksātāji, kuri pieprasīja biļešu un kvīšu numurus, izmantojot EDS. Šiem nodokļu maksātājiem bija jāsazinās ar savu VID nodaļu un jāvienojas ar VID inspektoru par pieprasīto biļešu/kvīšu numuru piešķiršanu ar e-pasta starpniecību vai uz vietas VID nodaļā papīra formātā.

Lejuplādēšanas skandāls

Jāatgādina, ka saistībā ar EDS gada sākumā gāja vaļā krietns skandāls, kas kulmināciju sasniedza pavasara pusē.

LTV raidījums „De fakto” nāca klajā ar paziņojumu, ka no EDS noplūduši 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā - informācija par valsts augstākajām amatpersonām, uzņēmējiem un citām privātpersonām. Faktu par informācijas noplūdi pavēstīja cilvēki, kas sevi dēvēja par Ceturtās atmodas tautas armiju. Viņu rīcībā jau 2009. gada pavasarī esot nonākušas ziņas, ka EDS sistēmā ir „caurums”, pa kuru var iegūt visus EDS datu failus.

Jebkuru EDS dokumentu pat anonīms interneta lietotājs varējis lejupielādēt bez autorizācijas, ierakstot noteiktu adresi un norādot dokumenta numuru. EDS dati tiekot numurēti secīgi, tāpēc esot bijis iespējams iegūt visus dokumentus. Dokumentu iegūšana notikusi aptuveni trīs mēnešus, kamēr „caurums” aizvērts.

Kā datu ieguvēju un publiskotāju, kurš darbojās ar segvārdu Neo, policija aizturēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu.

Kāpēc jāslēpj auditoru ziņojums?

Auditorkompānija SIA „Ernst&Young Baltic” pavasarī pabeidza EDS ārpuskārtas drošības un veiktspējas novērtēšanu. Taču VID ar tā rezultātiem sabiedrību neiepazīstināja. Ieņēmumu dienesta pamatojums bija lakonisks: atzinumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tāpēc informācija par to pagaidām netiks publiskota.

Tika paziņots, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) arī neplāno iejaukties šīs informācijas atslepenošanā, jo par jebkuriem dokumentiem ir atbildīgs iestādes vadītājs un tā ir viņa atbildība noteikt ierobežotas pieejamības statusu.

Kā zināms, VID vadība vairākkārt ar dažādiem skandāliem mainījusies, un patlaban iestādi vada Nellija Jezdakova.

­­