Kuri dzīvnieki mūs apdraud ūdeņos un mežos?
Gadījums ar gulbi, kurš trešdienas vakarā Sarkandaugavā uzbruka vīrietim un viņu noslīcināja, aktualizē jautājumu par dzīvnieku agresivitāti. Dzīvnieku dēļ pasaulē bojā gājis milzums daudz cilvēku.
Visu laiku visbīstamākais dzīvnieks pasaulē ir izmēros itin niecīgais malārijas ods. Ja vēl konkrētāk — mikroskopiskais vienšūnis malārijas plazmodijs, kas pēdējos 150 gados nogalinājis 150 līdz 300 miljonus cilvēku. Tā kontā ir divi līdz pieci procentu visu nāvju.
Pagaidām Latvijā malārija nedraud, tomēr, globālajai sasilšanai turpinoties, tā ir iespējama. 2001. gadā mūsu valstī bija reģistrēti četri „importa” malārijas gadījumi un viens — vietējais. Arī togad bija karsts jūlijs.
Čūsku kontā 12 amerikāņi gadā
Kas vēl ir draudīgākās radības pasaulē un Latvijā? Pētījumi ASV liecina, ka visbīstamākie dzīvnieki ir indīgas čūskas. ASV čūskas ik gadu sakož 45 000 cilvēku, laimīgā kārtā gan tikai mazāk par 20% ir indīgi rāpuļi. Dzīvību zaudē vidēji 12 amerikāņi gadā.
Žurnāls „American Family Physician” iesaka: turiet acis vaļā, staigājot pa garu zāli, izcirtumiem, purvājiem, citām vietām, kur mīt čūskas, ejot pa zāli, turiet priekšā nūju, lai čūskas laikus sajustu tuvošanos un paspētu aizbēgt. Nēsājiet vaļīgas bikses un biezus zābakus, naktī lietojiet lukturi.
Latvijā ir tikai viena indīgas čūskas suga — odze, par laimi, ne tuvu tik bīstama kā kobra vai melnā mamba. Šogad jau ir daži odžu upuri, visi dzīvi. Ja iekodusi odze, nekavējoties jāzvana „ātrajiem” (pa mobilo tālruni 112). Gaidot palīdzību, iespējami mazāk jākustina sakostā vieta, lai mazinātu asinsriti. Nevajag likt žņaugu, piededzināt koduma vietu, nekādā gadījumā nesūkt ar muti no brūces indi.
Sirseņi atgriežas...
Daži desmiti amerikāņu ik gadu nomirst no bišu un lapseņu dzēlieniem, Latvijā šogad mediķi devušies palīgā desmitiem dzēlienu upuru. Pirms trim gadiem Kurzemē jaunu vīrieti spēka gados sakoda vairāki sirseņi — viņš, pļaujot zāli, nejauši aizķēra pūzni. Mediķiem vīrieti izdevās izglābt, bet divas nedēļas pēc atlabšanas viņu atkal sadzēla sirsenis. Šoreiz alerģija noritēja zibenīga, vīrietis nomira dažu minūšu laikā.
Piknikā brīvā dabā, dārzā un arī savā mājā vasarā, pirms iemalkot no glāzes vai pudeles, tajā noteikti jāieskatās, vai nav ielīdusi lapsene. Ir gadījumi, kad cilvēks kopā ar limonādi iedzer kukaini, kas iedzeļ un rīkle aizpampst — var pat nosmakt. Īpaši alerģiskiem cilvēkiem der vienmēr kukaiņu sezonas laikā turēt pa rokai pretalerģijas zāles.
Ja ap jums riņķo vien daži dzēlēji, lēnām atkāpieties, bez straujām kustībām. Ja uzbrūk vesels bars, skrieniet, cik jaudas, līdz mājai vai auto... Muti un degunu jāaizsedz ar rokām.
Entomologs Voldemārs Spuņģis apgalvo, ka iespējams uzlabot imunitāti pret lapseņu indi. Varot ļaut sevi sadzelt dunduriem, patīkami nebūs, bet no tā nemirst. Toties pēc tam esot lielākas izredzes pārciest nopietnākus dzēlējus — tas esot kā vakcīna.
Haizivju briesmas esot pārspīlētas
Latvijā haizivs uzbrukums ir visai neticams, un pat International Shark Attack File — Starptautiskais haizivju uzbrukumu reģistrs — uzskata, ka lielāka iespēja ir savainoties, sēžoties uz klozetpoda. 2000. gads bija haizivju rekorduzbrukumu laiks, toreiz cieta 23 cilvēki.
Ja nu tomēr esat devies ceļojumā uz Floridu vai Austrāliju, peldētājiem ieteicams turēties grupā un tuvāk krastam. Jāizvairās peldēties naktī un krēslā, tad haizivis ir aktīvākas. Reizēm dzīvnieku uzbrukumu izdodas atsist, iedurot tiem acīs. Par haizivīm der zināt — tās uzbrūkot acis aizver...
Ne tikai haizivis, arī delfīni var būt bīstami. Pirms dažiem gadiem delfīns vairākas nedēļas terorizēja Francijas Atlantijas okeāna piekrasti, uzbrūkot laivām un pat iegāžot ūdenī divus zvejniekus. „Viņš ir kā traks suns,” sūdzējās Brezelekas ostas zvejnieku un burātāju savienības prezidents Anrī le Lē. Eksperti sprieda, ka delfīns, visticamāk, nesen izslēgts no sava bara un tāpēc kļuvis vardarbīgs.
Pirmajā trijniekā zandarts, zutis un sams
No Latvijas ūdeņu iemītniekiem ihtiologs un makšķernieks Māris Olte pirmajā trijniekā liek zandartu, zuti un samu. Zandarts apsargā savas ikru ligzdas un, ja tām piepeld pārāk tuvu, var arī uzbrukt. Oltem zemūdens nirēji Latvijā ir rādījuši zilumus un rētas, gūtas no zandarta, savainota ar harpūnu.
Pērn jūlijā Šveices policija bija spiesta ar harpūnu nogalināt maktenu zandartu, kas uzbruka atpūtniekiem Madžores ezerā. 70 centimetrus garā un astoņus kilogramus smagā zivs sakoda sešus peldētājus, divi cietušie pat nokļuva slimnīcā ar 10 centimetru lieliem kodumiem. Plēsoņa nokļuva uz tūristu galda.
Negantas var būt arī līdakas, kas mēdz uzbrukt zemūdens nirējiem vai iekož plaukstā cilvēkam, kurš no laipas mazgā rokas. Austrijā 2007. gadā milzīga līdaka regulāri koda peldētājiem un pat dzinās viņiem pakaļ līdz pat krastam. Makšķernieki sprieda, ka zivi traku padarījis karstais laiks.
Savukārt samu uzbrukumi peldētājiem ir mazticami, taču milzīgā zivs mēdz iekampt kājā makšķerniekam, kurš to izvilcis no ūdens.
Nekaitiniet lāci ar zibspuldzi
Ziemeļamerikā ik gadu lāči sakropļo vidēji 12 cilvēkus. Arī Latvijā mīt pārdesmit ķepaiņu, un vērts ieklausīties doktores Luannas Frīras no Montanas padomā — viņa kāpj Himalajos un ir mežonīgās dabas eksperte. Ja ieraugiet lāci, ievērojiet distanci. Īpaši tūristu zināšanai ASV, kur lāču ir daudz — nemēģiniet par katru cenu iegūt labāku pekaiņa foto, lācis ir ātrāks, nekā jums šķiet.
2007. gadā Rumānijā, Karpatu kalnos, lācene pārtikas meklējumos iznāca no meža un uzbrukuma sešu ceļotāju grupai. Zvērs saplosīja amerikāņu tūristi un vēl vienu cilvēku savainoja. Ļoti iespējams, ka lāci satracināja tūristu fotokameru zibspuldžu uzliesmojumi.
Latvijā tas nav tik aktuāli, bet ASV dabas parkos noteikti nedrīkst atstāt lāčiem brīvi pieejamu pārtiku. Protams, visbīstamākais ir izbadējies lācis, tam bailes no cilvēkiem var arī nebūt. Krievijā, Kamčatkas pussalā, 2008. gada jūlijā ģeologu nometni ielenca vismaz 30 izbadējušies lāči un divus cilvēkus saplosīja.
Cūkas uzbrūk medniekiem
Latvijā bīstamākie savvaļas dzīvnieki ir mežacūkas, bet arī tad ne jau katram sēņotājam vai dabas pastaigu cienītājam. Parasti cieš mednieki, kas dzīvnieku vajājot saniknojuši. Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš teic: „Bez iemesla dzīvnieki parasti neuzbrūk, viņi tomēr baidās no cilvēka. Ierasta kļūda medībās ir tas, ka, ejot pakaļ sašautam dzīvniekam, neizmanto suņus.” Ievainotais zvērs centīsies aizstāvēties, un tuvoties tam bez suņa var būt riskanti.
Šoziem Dobeles novada Auru pagastā 100 kilogramu smags kuilis notrieca mednieku no kājām, un, pēc viņa vārdiem, sākās cīņa uz dzīvību un nāvi. Tā varēja beigties vīrietim traģiski, taču uz viņa palīgā saucieniem piesteidzās cits mednieks un kuili nošāva. Cīniņā bija saplēsta plauksta, divās vietās cauri zābakam sakosta kāja.
Riesta laikā var būt bīstami aļņi, tad var nepaveikties jebkuram, kas gadās pa ķērienam.
Padomju laikā alnis reiz uzbrucis mežsardzei, kas devusies savā apgaitā. Sieviete tika cauri ar lūzumiem, jo iekrita mīkstā grāvī, citādi alnis viņu būtu sabradājis līdz nāvei. „Gan alnis, gan staltbriedis riesta laikā var skriet uz jebko, kas mežā rada troksni, pievērš uzmanību,” teic Ozoliņš.
Tad labākais ir veikli uzkāpt kokā. Kā reiz atzina kāds mežierīkotājs, viņš, glābdamies no agresīvas aļņu mātes, acumirklī uzrāpās bezzaru priedē. Ja tomēr neizdodas patverties kokā, jācenšas nostāties aiz kokiem vai citiem šķēršļiem, pakāpties augstāk. Automātiska reakcija pat bez domāšanas ir kliegt un vicināt rokas — dzīvnieks tad varētu saprot, ka viņa priekšā ir cilvēks un parasti atkāpjas. „Noteikti nedrīkst pagriezt muguru un mesties bēgt,” brīdina Ozoliņš. Tāda rīcība dzīvnieku pamudinās sekot un uzbrukt.
Arī vāverē mīt zvērs
Nekad nevar būt drošs arī par daudz mazāku dzīvnieku nodomiem. Vācijā nikna vāvere uzbruka sakoda trīs cilvēkus, pirms kāds pensionārs viņu piebeidza ar kruķi. Vispirms kuplaste ieskrēja kādā mājā Pasavā un ieķērās ar zobiem 70 gadus vecas sievietes rokā. Zvēriņam karājoties rokā, kundze panikā izskrēja uz ielas, kur to nokratīja. Ar to vāverei nebija gana, tā ieskrēja būvlaukumā un sakoda rokā celtnieku, pirms viņš „nezvēru” aiztrieca ar lineālu. Nākamais upuris (bet vāverei liktenīgs) bija 72 gadus vecais vīrietis viņa dārzā — sirmgalvis nosita uzbrucēju ar kruķi. Eksperti sprieda, ka agresijā vainojams pārošanās sezonas sākums.
Bīstami var būt ne tikai meža, bet arī mājas lopi. Latvijā jaunākos laikos ir vismaz daži gadījumi, kad sava vai kaimiņa govs nobadījusi līdz nāvei cilvēku, parasti gados vecu un sievieti.
Māris Puķītis/Foto:Bulsspress, Rojs Maizītis
