Ronis tomēr nebija domājis apglabāt Molotovu un Ribentropu
Ārlietu ministrs Aivis Ronis aicina vēstures ekspertus pirms jebkāda vērtējuma izteikšanas iepazīties ar pilnu viņa intervijas saturu. Roni nebūt nav aicinājis aizmirst Ribentropa - Molotova paktu. Drīzāk otrādi...
Šādu viedokli Ronis paudis, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušiem pretrunīgajiem vēsturnieku vērtējumiem saistībā ar viņa izteikumiem par Ribentropa - Molotova paktu intervijā laikrakstam "Diena", pavēstīja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.
Ministrija norāda - intervijā Ronis aicināja nevis aizmirst Ribentropa - Molotova paktu, bet gan tieši otrādi - nekad neaizmirst. Ministrs uzsvēris, ka diemžēl Molotova un Ribentropa uzskatu un propagandas izpausmes ik pa brīdim redzamas mūsu ielās un interneta vietnēs.
"Ir skaidrs, ka ministra izteikums "aprakt Ribentropu un Molotovu" attiecas uz aicinājumu atteikties no šo režīmu, kā arī Ribentropa un Molotova mērķu slavināšanas," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.
ĀM arī akcentē, ka sarunās ar Krievijas Federāciju Latvijas puse uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pieeju Krievijas arhīviem, ko norādījis arī Latvijas Valsts prezidents savas gaidāmās vizītes uz Maskavu kontekstā, paužot viedokli, ka nepieciešams izveidot Latvijas - Krievijas vēsturnieku komisiju.
Vēsturnieks Antonijs Zunda, kurš darbojas arī Valsts prezidenta paspārnē esošajā vēsturnieku komisijā, atzīst, ka sabiedrība Latvijā dēļ šī vēsturiskā konteksta un interpretācijām nudien ir sašķelta. Viņš pauda pārliecību, ka vēsturniekiem akadēmiskajā vidē saistībā ar šo notikumu un no tā izrietošajām sekām ir vēl darba pilnas rokas. Taču viņa skatījumā izlīdzināt šos konfliktus saistībā ar vēsturisko interpretāciju un līdzēt saliedēt arī Latvijas sabiedrību varētu Krievijas līderi - ja politiskā līmenī tiktu pieņemts un atzīts šis fakts, tad arī cilvēki, kuri Latvijā dzīvo un sludina šo vēstures pagriezienu, to ņemtu vērā.
"Jā, "ielās" to nevajag risināt un tas sašķeļ sabiedrību, te es pilnīgi piekrītu. Tas, protams, turpināsies akadēmiskās diskusijās un par paktu mēs varēsim runāt arī vēl pēc 70 gadiem, jo sekas tomēr ir vairāk nekā drausmīgas - izsūtīšanas un Latviju kā valsti iznīcināja...par to jārunā gan politiķiem, gan vēsturniekiem," sacīja Zunda.
Vēsturnieks atzina, ka patlaban ir grūti rast vienotību sabiedrībā, jo likumsakarīgi viens redzējums par notikušo ir latviešiem, kas visu tam sekojošo ir pieredzējuši un izjutuši un cits - cilvekiem, kas Latvijā pēc šiem gadiem tikai ieradušies un arī iepriekš caur izglītības sistēmu, kā arī publisko informāciju ir uzņēmuši citu izpratni. Līdz ar to kā pašreizējo panākumu Zunda uzsvēra jau faktu, ka jaunā paaudze, pateicoties jaunai un izsvērtai mācību programmai, aug ar objektīvu skaidrojumu gan par Molotova-Ribentropa paktu, gan to, kas tam sekojis.
Taču kopumā sabiedrību saliedēt un mīkstināt saspīlējumu varētu politiskās konsekvences.
"Arī politiķiem jāatzīst, ka tas bija traģiski. Ja šāds žests no turienes [Krievijas] sekotu, šeit arī tie cilvēki sāktu domāt un arī sabiedrība būtu mazāk sašķelta," noteica Zunda.
Atsaucoties uz starptautiskām konferencēm ar citu šī laika un režīma skarto valstu vēsturniekiem, Zunda arī pauda pārliecību, ka ne tikai Latvija vēlas vēl turpināt izzināt, kas īsti notika un noskaidrot arī daudzu amatpersonu likteņgaitas palīdzētu piekļuve Krievijas arhīviem.
Šīs pašas prezidenta paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis joprojām atturīgi komentēja Roņa aicinājumu, aģentūrai BNS vēlreiz apliecinot, ka šādi izteikumi publiskajā telpā tomēr ir jūtīgi. Viņaprāt, arī uz iedzīvotājiem vērsts aicinājums nav īsti izprotams, jo "nevar ietekmēt tautas vēsturisko atmiņu" un līdz ar to - arī izpausmes.
Jau vēstīts, ka ārlietu ministrs piektdien intervijā norādīja, ka bijušie PSRS un nacistiskās Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims Ribentrops sen ir miruši, tādēļ arī Latvijai beidzot vajadzētu viņus aprakt.
"Nez kāpēc Rīgā pie pieminekļiem un interneta vietnēs aizvien saduras Ribentrops ar Molotovu. Viņi sen ir miruši, viens no tiem, paldies Dievam, arī sodīts. Viņu pārstāvētie režīmi un valstis ir zudušas, un tas mums nācis tikai par labu. Viņi sadalīja mūsu valsti un sabiedrību, taču diemžēl vēl šodien viņu mērķi un propaganda šķiet ik pa brīdim uzplaiksnām. Apraksim taču beidzot arī mēs tos abus!" sacījis Ronis intervijā laikrakstā "Diena".
BNS/Foto:LETA
