Šo vasaru raksturo pārkaršana. Tas ir sākums nopietnām klimata pārmaiņām
Ekstrēmas temperatūras parādīšanās ir cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu rezultāts, uzskata „Providus” enerģētikas politikas analītiķis Reinis Āboltiņš.
Pēdējais gads ir radījis vairākus izaicinājumus lielākajai daļai cilvēces – ziemas kļuvušas aukstas un vasaras karstas. Neierastās temperatūras Āboltiņš dēvē par starprezultātu, jo zinātnieki vēl droši nezina vai rezultāts cilvēku sugai būs labvēlīgs vai nelabvēlīgs. Portālā politika.lv autors raksta, ka zemeslodes globālajai atmosfēras temperatūrai ceļoties par 2oC, klimata pārmaiņas kļūs neatgriezeniskas un beigu beigās radīs cilvēka dzīvošanai nepiemērotus apstākļus – klimats kļūs pārāk karsts un pārāk auksts, turklāt izraisīs lauksaimniecības kultūru bojāeju un cilvēcei vienkārši pietrūks pārtikas resursu. Ļoti ticams, ka mainoties globālajai atmosfēras temperatūrai, arī pasaules okeāna temperatūra celsies, būtiski ietekmējot okeānu un jūru ekoloģiju un faunas attīstību vai, drīzāk, izraisot daudzu sugu izmiršanu nepiemērotas dzīvesvietas temperatūras, ūdens ķīmiskā sastāva un barības bāzes dēļ.
Daži fakti par šo pārkarsušo vasaru: 2010.gada jūlija vidū ASV austrumu piekrastē, Rietumeiropā, Austrumeiropā, Krievijā, Ķīnā un arābu valstīs maksimālā gaisa temperatūra krietni pārsniedz vidējos rādītājus – Ņujorkā +40, Toronto +39, Pekinā +40, Briselē +31, Rīgā +31, Maskavā +37, Bagdādē +49, Kuveitā +50. Tajā pat laikā planētas dienvidu puslodē, kur šobrīd ir ziema, patiešām ir iestājusies netipiska ziema – Argentīna piedzīvo nopietnāko sniegu un salu pēdējo 100 gadu laikā ar –14 grādiem pēc Celsija. Arī citās Dienvidamerikas valstīs gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zemāk, nekā ierasts.
R.Āboltiņš raksta, ka dabas stihijas, kas notiek arvien regulārāk un ar līdz šim nefiksētu spēku, ierasts mērīt zaudējumos – piemēram, plūdi radījuši 360 miljonu eiro zaudējumus. Vai arī – ilgstošais sausums radījis reģiona lauksaimniekiem vairāk nekā 500 miljonu eiro zaudējumus. Tā ir nežēlīga un sausa statistika, bet aiz šiem skaitļiem visbiežāk ir dzīvi cilvēki ar personīgu traģēdiju vai bojāeju.
Ierastās barības ķēdes izjukšana ir viens no nopietnākajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem draudiem, kas izraisa badu, nabadzību, slimības, nemierus un masu migrāciju. Tiek uzskatīts, ka viena no lielākajām personu kategorijām bez pastāvīgas dzīvesvietas nākotnē būs klimata bēgļi Jau pirms desmit gadiem Starptautiskais Sarkanais Krusts lēsa, ka klimata ietekmē savas dzīvesvietas visā pasaulē ir pametuši aptuveni 25 miljoni cilvēku – vairāk, nekā bruņotu konfliktu un karadarbības dēļ. Tiek prognozēts, ka 2050.gadā pasaulē būs 150 miljons klimata bēgļu un patvēruma meklētāju.
Pusmiljonam Bangladešas iedzīvotāju pārmaiņas pasaules klimatā un it īpaši pasaules okeāna līmenī jau kļuvušas par realitāti un nekādas diskusijas nav nepieciešamas. Piekrastes teritoriju regulāra un pastāvīga applūšana piespiedusi 500 000 cilvēku pamest savas dzīvesvietas un apmesties uz dzīvi tālāk no okeāna un upju krastiem. Tas izraisījis papildus slodzi citiem valsts reģioniem un atņēmis iespēju nodarboties ar vēsturisko iztikas pelnīšanu – zvejniecību.
