Par bērna - invalīda pazemošanu šoferis saņem vieglu sodu
Par bērna invalīda pazemošanu, viņa apliecības saplēšanu un naudas pieprasīšanu, kaut arī viņam bija tiesības braukt bez maksas, „Nordekas” autobusa saņēmis samērā vieglu sodu.
Nepatīkams piedzīvojums 31. martā bija jāpiedzīvo kādam zēnam – invalīdam no Rojas pagasta.
Autobusa vadītājs savu niknumu izgāž uz pasažieriem
Viņš iekāpa autobusā Rīga – Kolka, lai dotos pie ārsta uz Talsiem. Kaut arī bērnam invalīdam pienākas braukt bez maksas, autobusa vadītājs no viņa par braucienu pieprasīja pilnu maksu – pusotru latu. Pirms tam, aplūkojot bērna invalīda apliecību, viņš pateica, ka tā nav derīga un to saplēsa visu pasažieru klātbūtnē. Tā kā zēnam nebija nauda, tad viņam ceļanaudu izmaksāja kāds pasažieris. Patiesībā šī apliecība bija derīga un vēlāk šoferis taisnojās, ka to saplēsis tādēļ, ka uzskatījis to par nederīgu, jo fotogrāfija uz tā bija atdalījusies no hologrammas un dokuments esot bijs „sadalījies divās daļās”.
Šoferis savā paskaidrojumā darba devējam sūdzas arī par zēnu pavadošo personu, ka tā pret viņu izturējusies „nekorekti un rupji”. Iespējams, ka tā arī bija, jo tā ir normāla reakcija cilvēkam, kurš protestē pret bērna – invalīda pazemotāju.
Tā kā zēnam tagad ir jāatjauno apliecība, ko var izdarīt tikai Kuldīgā, radušies vēl citi neparedzēti izdevumi. Pāris desmitus latu izmaksās gan brauciens uz Kuldīgu, gan fotografēšanās. Lai dabūtu kompensāciju, bērna vecāki lūdza jurista konsultāciju un tā atkal izmaksāja naudu.
„Vadītājs rīkojies atbilstoši likumdošanas prasībām!”
„Nordekas” valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs atbildes vēstulē vecākiem negribīgi atzīst uzņēmuma vainu un raksta, ka „Nordeka” ir gatava samaksāt par biļeti iztērēto naudu, kā arī autobusa vadītāju sodījusi – izteikusi rājienu un uz trīs mēnešiem atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas. Tas nozīmē, ka tagad jau rupjais vadītājs turpina savu darbu.
Sevišķi ciniska ir uzņēmuma vadības atbilde, ka, saplēšot bērna invalīda apliecību, „autobusa vadītājs formāli ir rīkojies atbilstoši likumdošanas prasībām”. Saplēst it kā nederīgo un saburzīto apliecību vadītājs ir pamudinājis apstāklis, ka citi, lūk, izmanto viltotus dokumentus, lai nemaksātu par braucienu un viņš esot bijis pārliecināts, ka arī šis zēns ir viens no šādiem ļaunprāšiem.
Pie tam viena no „Nordekas” prioritātēm ir „gūt ienākumus no savu pakalpojumu sniegšanas, lai mazinātu zaudējumu segšanas apmēru no valsts puses”. Kaut arī Zabavņikovs vēstules beigās atvainojas par radītājiem pārdzīvojumiem, vēstules saturs liecina arī par to, ka „Nordeka” sevi pozicionē gluži kā Latvijas valsts sargus, kuri cenšas saglābt valsts budžetu, lai no tā nevajadzētu lieki maksāt par invalīdu pārvadāšanu.
