Cilvēki netiek uz slimnīcu un sapūst mājās
Sabiedrība
2010. gada 10. augusts, 09:24

Cilvēki netiek uz slimnīcu un sapūst mājās

Jauns.lv

Brūču klīnikā, kas vienīgā specializējusies ļoti smagu izgulējumu ārstēšanā, jau gadu netiek uzņemts neviens no 150 slimnieku garās rindas, jo veselības budžets ir apcirpts par 70 miljoniem.

Četru gadu laikā mājās burtiski sapuvuši vairāk nekā simts cilvēku, jo slimnīcā vietu nav.

Invalīdi ar tik lieliem izgulējumiem kā  zupas šķīvis, vārda tiešā nozīmē pamazām sapūst, tā arī nesagaidījuši iespēju ārstēties klīnikā. „Vienu brīdi kolēģiem teicu – ja man būtu stiprāks kuņģis, es sāktu dzert, jo tas, kas šeit ir jāpiedzīvo, ir milzīgs presings,” laikrakstam „Latvijas avīze” bez aplinkiem atzīstas Brūču klīnikas vadītājs mikroķirurgs Olafs Libermanis. Viņš stāsta, ka cilvēki ar izgulējumiem zvana katru dienu, sākusies burtiski epidēmija, bet pēdējos divus gadus, kopš valstī notiek veselības aprūpes reforma, rinda uz priekšu nekustas. Viena slimnieka ārstēšana maksā tūkstošus un slimnīcā jāārstējas ļoti ilgi. „Parādās augsta temperatūra, atbrauc ātrā palīdzība, iepotē analgīnu, paliek vieglāk. Atnāk ģimenes ārsts, norīko uz tuvāko slimnīcu, kur iešpricē antibiotikas, un pēc dažām dienām izraksta mājās.”

Libermanis stāsta, ka ārsti apmeklē pacientus mājās. „Nereti, ieejot jau daudzdzīvokļu kāpņu telpā, ir sajūtama specifiskā nepatīkamā pūstošo audu smaka, kas liecina, ka mājā ir slimnieks ar ielaistiem izgulējumiem un viņš būtu steidzami jāved uz slimnīcu. Četru gadu laikā tā guļot ir nomiruši vairāk nekā simts cilvēku, tostarp arī jaunieši.”

Ārsts turpina: „Valsts kvota ir tik maza, ka patlaban uz klīniku galvenokārt ved pacientus no slimnīcām, kuri, ārstējoties no pneimonijas, infarkta vai citas kaites, tiek pie izgulējumiem. No šīs nelaimes pacienti nav pasargāti nevienā valstī, tikai atšķirībā no Latvijas, ja izgulējumu slimnīcā izaudzē līdz kaulam, ārstniecības iestādi var aiztaisīt ciet. Piemēram, Amerikā tā patiešām notiek, ārstus tiesā par nekvalitatīvu darbu, un viņi slimniekiem spiesti samaksāt milzīgas kompensācijas.”

Lai gan algas esot labas jaunie ārsti nenāk, jo darbs ir smags, smirdīgs, depresīvs, saistīts ar paralizētiem slimniekiem.

Libermanis kopā ar saviem kolēģiem nupat vērsies valdībā nevis lai prasītu miljonus, bet gan lai izstāstītu augstajām amatpersonām, kādas pavisam vienkāršas lietas būtu jāpaveic, lai veselības aprūpes budžetā ik gadu varētu ietaupīt ap desmit miljoniem latu, ko šobrīd valsts tērē tādu ielaistu slimnieku ārstēšanai.

Evija Hauka