Eju fotografēt auru!

­­

­ Soļojot uz pirmo auras fotografēšanas seansu, klusībā pie sevis smīkņāju: „Nu kā gan var „noknipsēt” auru – to tak’ pat nevar redzēt?!” Arī pirmais iespaids nav diez ko labs – salons atrodas netālu no kapiem kādā daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Aizverot aiz sevis salona durvis, prāts nedaudz atslābst: salons gaumīgi iekārtots, vāzēs salikti svaigi ziedi, darba telpā divi datori un divi galdi. Pie viena apsēžos es, pie otra – speciāliste. Abi datori savstarpēji savienoti. Pie manējā pievienota „web” kamera un kaut kāds sensors, uz kura jāuzliek kreisā roka. Tas nolasot rokas enerģētiskos punktus, speciālā datorprogramma atklāj auras krāsu un visus manus dvēseles noslēpumus.  

Pasaulē auru fotografē jau 20 gadus, Latvijā tas ir diezgan liels jaunums – pazīstams nepilnu gadu. Auru no otra fotogrāfijas gan nevar nolasīt, sensoram nepieciešams sajust rokas enerģētiskos punktus. Auras fotografēšana izmaksā no 10 līdz 20 latiem.

Izrādās, mana auras pamatkrāsa (tā, kas ir vistuvāk ķermenim) ir oranžsarkanā. Es esot mākslinieciska, ar izteiktām fiziskām un radošām spējām. Protu distancēties no stresainām domām, esmu pozitīvi domājoša un līdzsvarota personība. Klausos un visam piekrītu.

Oranžā tipa cilvēki orientēti uz niansēm, un viņiem patīk, ja viss sakārtots  pareizajos plauktos. Oranžie ir izteikti perfekcionisti. Es patiešām mēdzu būt pedantiska. Manas draudzenes pat smej, ka nezinot nevienu, kas izgludina arī zeķes un apakšbikses. Pedantiska esmu arī solījumos – ja pasaku, ka būs trijos, tad būs. Un ideāli, ka pat manā aurā to var redzēt!

Auras apkārtkrāsa seansa sākumā svārstās starp dzelteno un zaļo. Šīs krāsas ieaužas arī ap manu sirds čakru. Tas liecinot, ka man sirdī ir mātes mīlestība, kas izraisa dziļi siltas emocijas – rūpes. Pirmajā brīdī jau gribu iekliegties – nu „šitais” gan nav par mani! Man tak’ nav bērnu. Tomēr jau pēc dažām sekundēm iedomājos – varbūt to ietekmējis brīvprātīgo darbs – jau gandrīz divus mēnešus aktīvi strādāju ar kādu daudzbērnu māti, kura var zaudēt mātes tiesības. Ģimenei un bērniem esmu ļoti pieķērusies.

Vēl viens atklājums – mana iekšējā pasaulē esot daudz košāka, nekā to parādu uz āru. Arī šo man grūti noliegt. Baidos jau baidos es sevi visā krāšņumā piedāvāt ļaudīm. Un, ja nu nesaprot?!

Ja darīšu ko nepareizi, sāpēs kreisā kāja

Auras augšējā daļa atklāj cilvēka dzīves aktuālās domas un notikumus. Mani jau ilgstoši nomoka lieli satraukumi un bažas, kas auras krāsu saduļķo. Neiedziļinoties niansēs, jāatzīst, ka taisnība vien ir. Solos, ka turpmāk ikreiz, kad sliktās domas būs klāt, mēģināšu tās aizgaiņāt, lai tās negulst uz maniem pleciem un nesabeidz veselību.

Savukārt tā auras daļa, kas atrodas zem kājām, atklāj pagātni. Klasiski ikvienai aurai vajadzētu būt izteiktai, ar skaidru formu. Ja aura vietām ir nelīdzena vai tumša, tas liecina par problēmām, ar kurām jātiek galā. Manā aurā ir nelīdzena daļa pie kreisās kājas.

Tas liecina, ka mani vajā kāds pagātnes neatrisinātais uzdevums, kurš man jāatklāj un, protams, jārisina. Vai tā ir, vai arī nav, man grūti teikt, jo iepriekšējo dzīvi neatceros. Toties tiek apstiprināts kas cits – ja šajā dzīvē pieļaušu to pašu kļūdu un to nerisināšu, man būs problēmas ar kreiso kāju. To dzirdot, pēkšņi atceros laiku pirms diviem gadiem. Biju nelaimes sagrauzta, un man uz kreisās kājas papēža uzmetās varžacs. Nekādi nespēju tikt no tās vaļā. Diemžēl neatceros nelaimīguma iemeslu – bet varbūt tieši to atklāt ir manas dzīves lielais uzdevums. Toties priecājos, ka nu ar manu veselību viss kārtībā un arī emocionāli jūtos komfortā.

Raugoties uz manām čakrām, no kurām katra ir atbildīga par noteiktām dzīves jomām un orgāna veselību, dzirdu baisi precīzu stāstu par sevi. Piemēram, saules pinuma čakra, kas ir atbildīga par dzīvotgribu un vēlmi ko darīt, ir pāraktivizēta. Dzīvi patiešām baudu no visas sirds un darbojos „online” režīmā. Jā, vajadzētu vairāk atpūsties.  

Manā auras fotogrāfijā var redzēt arī izteikti baltu, nelielu Kroņa čakru (ne visiem cilvēkiem tā redzama). Tā liecinot par pievēršanos garīgās dzīves izzināšanai. Tā ir! Šoziem kristījos luterāņu baznīcā. Izrādās, aura parāda arī to. Nu man garīgums sevī jāturpina attīstīt, lai čakras aplis kļūst lielāks un redzamāks.

Ap čakru, kas atbildīga par manu intuīciju, redzami nelieli robiņi. Tie stāsta, ka organismu pakļauju pārlieku lielam stresam. Ja iemācīšos tikt no tā vaļā, intuīciju saklausīšu vienmēr. Nosolos stresam pieteikt karu, jo kurš gan negrib sadzirdēt intuīcijas pravietisko balsi.

Tomēr vissaspringtākā un savilktākā manā organismā ir pirmā čakra, caur kuru plūst seksuālā un naudas enerģija. Vai jau ilgi prātoju, kā pelnīt, ko pelnīt un cik pelnīt? Bet, protams. Vai vispār ir kāds, kas to nedara. Izrādās, ja pirmajā čakrā ilgstoši ir disbalanss, var sākties locītavu sāpes.

Lai kā arī būtu, šīs 20 aurai veltītās minūtes tiešām bija vērtīgas. Dzirdēju daudz patiesu vārdu par sevi. Sapratu savus patiesos satraukuma cēloņus. Un svarīgākais – 100% visam noticēju. To pierāda arī tas, ka nu auru dosies fotografēt mana mamma, kolēģe un arī daudzās draudzenes.

­­