Latgalē jau 144 meningīta slimnieki; puse - Daugavpilī

Tāpat 20 saslimušie ir Ilūkstes novadā, 18 Daugavpils novadā, 21 Krāslavas novadā, trīs Aglonas novadā, divi Kārsavas novadā un pa vienam Rēzeknes un Dagdas novadā.

Jaunākajam saslimušajam ir 21 mēnesis, bet vecākajam 64 gadi.

81% gadījumu slimo bērni un jaunieši. Saslimušo vidū 68% vīriešu un 32% sieviešu. Visi pacienti tika hospitalizēti.

Kā ziņots, epidemioloģiskie dati liecina, ka lielākā daļa saslimušo ar serozo meningītu Latgalē inficējušies gan kontaktu ceļā, gan gaisa pilienu ceļā, kas ir raksturīgs enterovīrusu infekcijai, bet LIC direktore Baiba Rozentāle pieļauj iespēju, ka daži saslimuši, peldoties nepārbaudītās ūdenstilpēs.

Enterovīrusu dabiskā dzīvesvieta ir cilvēka zarnu trakts. Infekcijas avots ir slimnieks vai arī cilvēks, kurš vīrusu pārnēsā, bet slimības pazīmes neuzrāda.

Šie vīrusi izplatās, ja netiek ievērota personīgā higiēna, tāpēc ir svarīgi bieži mazgāt rokas un stāstīt par to arī bērniem.

Serozo meningītu izplatībai raksturīgs periodiskums. Infektoloģijas un epidemioloģijas praksē gūtā pieredze attiecībā uz šo sezonālā rakstura saslimšanu un izplatību ļauj prognozēt, ka stiprākie saslimšanas uzliesmojumi vērojami ik pa trim četriem gadiem, un šovasar tāds varētu būt atkal.

Iepriekšējais serozā meningīta uzliesmojums Latvijā bija reģistrēts pirms četriem gadiem, kad laika posmā no augusta līdz novembrim ar serozo meningītu bija saslimuši vairāk nekā 500 iedzīvotāju. Toreiz enterovīrusu infekcija izplatījās galvenokārt Daugavpils un Rēzeknes reģionā.

Serozais meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums, ko izraisa dažādi vīrusi, slimība pārsvarā izplatās savstarpējo kontaktu un gaisa pilienu ceļā. Ar to var inficēties, sasveicinoties ar slimo personu vai inficēto personu, kā arī satverot kādu priekšmetu, kuru ņēmusi rokās inficētā persona. Iespējams inficēties, arī lietojot uzturā piesārņotus pārtikas produktus.

Saslimšanas gadījumos novērojama paaugstināta ķermeņa temperatūra - līdz 39 grādiem un vairāk -, stipras galvassāpes, miega traucējumi, ēstgribas zudums, sejas ādas un kakla apsārtums, nespēks, bieži ir slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā.

Lai izvairītos no saslimšanas, infektologi iesaka stingri ievērot roku higiēnu, uzturā lietot tikai vārītu vai fasētu ūdeni, kā arī atgādina, ka peldēties ieteicams oficiālās peldvietās, kuras tiek pārbaudītas. Ja peldvietās, kas nav noteiktas kā oficiālās peldvietas, iedzīvotāji pamana putas, atkritumus, naftas produktu plēvi, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanos vai ja šo peldvietu tuvumā mīt liels skaits ūdens putnu, vai ja peldvietu tuvumā ir notekūdeņi, tad šādas ūdenstilpes vēlams peldēm neizmantot.

LETA