Psihiatriskās slimnīcas pildās ar pacientiem, kuriem nav kur iet

Ārsti ir skeptiski un saka: ir skaidri redzams – daudziem, kas staigā pa ielām, patiesībā būtu jāatrodas stacionārā ārsta uzraudzībā.

Jautājums par to kad cilvēks būtu jāievieto psihiatriska ārstniecības iestādē aktualizējās pēc tam, kad Jāņos pie Garkalnes avāriju ar pieciem smagi cietušajiem izraisīja vīrietis, kuram trīs reizes pārsniegt atļauto ātrumu likušas balsis no kosmosa, bet  jau nākamajā dienā pēc traģiskās avārijas viņš ālējies spēļu zālē Saulkrastos. Arī uz turieni viņu aizvedušas balsis no kosmosa. Tikai tagad viņš beidzot ievietots psihiatriskajā slimnīcā.

Latvijas psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds saka, ka cilvēku stacionārā var ievietot tikai Ārstniecības likumā noteiktā kārtībā, proti, gadījumos, kad viņš apdraud sevi, ir bīstams citiem vai ārsti prognozē strauju veselības pasliktināšanos. 98% pacientu Latvijas psihoneiroloģiskās slimnīcās ārstējoties brīvprātīgi. Tērauds mierina: lai gan veselības aprūpē kopumā un psihiatrijā nauda trūkst, psihoneiroloģiskajās slimnīcās var atrast brīvas vietas. „Nodaļas ir pilnas, bet koridorā neviens neguļ.” Arī medikamentu pagaidām pietiekot. Iecere pārvietot Rīgas psihoneiroloģisko slimnīcu, atbrīvojot investoriem pievilcīgo Aleksandra Augstumu teritoriju, šobrīd vairs netiekot apspriesta. Gluži pretēji, tiekot domāts par ēku rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu.

Tērauds atzīst, ka ekonomiskās krīzes rezultātā Sarkandaugavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir vairāk pacientu ar sociālām problēmām, kas cenšas ilgāk palikt slimnīcā, jo vienkārši nav citur kur iet. Gādās, ka psihiski slimus cilvēkus izliek no dzīvokļa. Lai gan slimnīcai nav jānodarbojas ar sociālu jautājumu risināšanu, psihiskās saslimšanas nevar atdalīt no ekonomiskām un sociālām problēmām, saka ārsts. Daudzi šādā apburtajā lokā nokļuvušie pacienti nespēj iegādāties medikamentus, tāpēc viņi tos vienkārši nelieto un atkārtoti ar saasinājumiem nonāk slimnīcā.

Ne visi meklē palīdzību

Vairākas politiskās partijas par vienu no prioritātēm veselības aprūpes jomā nākošajos četros gados min cīņu ar mūsdienu sērgu – depresiju.

Tērauds saka, ka par depresīviem traucējumiem trūkst statistikas datu. Spriežot pēc privātpraksu apmeklējumiem, depresiju slimnieku skaits ir pieaudzis. Psihiskas problēmas piemeklē cilvēkus, kurus smagi skārusi ekonomiskā krīze. Tomēr, jāņem vērā, ka pie privātā vizītē [pie psihiatra nāk cilvēki, kuri vēl par to ir spējīgi samaksāt. Ārsts pieļauj, ka vēl vairāk ir tādu, kas speciālista palīdzību nemeklē. Viņš atgādina, ka psihiatrs ir tiešās piekļuves ārsts, tātad ģimenes ārsta norīkojums nav vajadzīgs. Vizīte ir bezmaksas, bet, ja tiek konstatēta depresija, medikamentus var iegādāties ar 50% atlaidi. Psihiatrs stāsta, ka lielākas problēmas ir laukos, kur ārsts nav tik pieejams kā Rīgā.

Par absurdu Tērauds uzskata situāciju, ka Latvijā nav  psihiskās rehabilitācijas klīnikas. Vienīgā – neirožu klīnika Dzintaros, kur varēja iziet desmit dienu psihiskās veselības uzlabošanas kursu, ir uz bankrota robežas, niecīgais valsts finansējums atņemts.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka no dažādām garīgām saslimšanām cieš 450 miljoni cilvēku. 27% pieaugušo Eiropas iedzīvotāju savas dzīves laikā piedzīvo vismaz viena veida garīgās neveselības pazīmes, piemēram, psihiskos un uzvedības traucējumus, nomāktību, depresiju, atkarības, fobijas, miega un ēšanas traucējumus.