Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 28. un 29. augustā

­

Savukārt Jelgavā visi mielosies ne tikai ar maizi, bet arī pienu un medu. Baušķenieks Rīgā visiem izrādīs savus blēņu stāstus. Dzintaru koncertzālē mirdzēs dejas pērles, bet Rīgas Stacijas laukumā spīdēs Saldus saule.

1. Piens, maize un medus Jelgavā

Jau desmito reizi Jelgavā sestdien, 28. augustā, notiks Piena, Maizes un Medus svētki, kuru mērķis ir popularizēt sabiedrībā veselīgu dzīvesveidu un Latvijā ražotus pārtikas produktus.

No pulksten 10.00 līdz 15.00 Hercoga Jēkaba laukumā varēs nogaršot un iegādāties piena, maizes un medus produktus, kā arī amatnieku darinājumus.

Svētku laikā plānoti degustāciju konkursi „Zemgales atzītākais medus 2010” un „Zemgales atzītākā sēklu un graudu maize 2010”. Notiks arī Jauno Zemnieku kluba sportiskas un izglītojošas aktivitātes – „Ātrie - zinošie”, „Piena ceļš”, „Sagaršo pasauli” un „Veiklās rokas”.

Bērni varēs darboties radošās darbnīcas, par labu noskaņojumu rūpēsies deju kolektīvi, „Lustīgais Blūmīzers”, līnijdeju dejotājas „Eckau Linedancers” un citi mūziķi.

Pats interesantākais  un aizraujošākais šajos svētkos, kā vienmēr, būs Piena paku laivu regate. Pulksten 15.00 sāksies Piena paku laivu apskate un prezentācija Airēšanās bāzē, bet pulksten 16.00 - Piena paku laivu parādes brauciens Lielupē pretī Jelgavas pilij.

Jau pēc pāris stundām – pulksten 18.00 Jelgavas Uzvaras parkā sāksies regates laureātu sumināšana un dejas ar „Putukrējumu”, brāļiem Ričiem, Dukuriem un „Trafi”.

2. Karlīnes uzdarbosies Ventspilī

Visnotaļ aizraujošus piedzīvojumus sestdien, 28. augustā no pulksten 12.00 līdz pat 22.00 varēs piedzīvot arī Ventspilī, kur notiks Karlīnes ielas svētki.

Svētki sāksies ar gājienu no Vasarnīcu un Karlīnas ielu stūra, kad atvērsies vārti un iela iemirdzēsies sen aizmirstos tēlos, skaņās, krāsās, smaržās un garšās. Visas ielas karlīnieši dāvās prieku un jautrību ikvienam.

Tāpat kā senos laikos svētku viesus priecēs kinoteātris „Venta” un restorāns „Baltika”, durvis vērs divi foto ateljē – „Pie Jura” un „Pie Gerdas”, savus spēkus veiklībā un izdzīvošanas mākā varēs pārbaudīt Karlīnes „pažarnieku” biedrībā „Nodzēs gailīt’!”, turpat uz ielas Bikšiņcehā, kur uz lieliem galdiem būs audumu baķi un visu laiku šujmašīnas, varēs tikt pie jaunas štātes un piedalīties Karlīnes īpašajā modes skatē „Burda mōden”.

Ikviens varēs piedalīties alejas „Visas tautas savienojieties” aktivitātēs, kur ukraiņu, baltkrievu un ebreju biedrību kolektīvi dziedās, dejos un piedāvās nacionālos ēdienus, savukārt atraktīvajā krodziņā „Polšu ielēja” viesiem dziedās krogus meita Chilli un spēlēs akordeonists Kaspars.

Būs arī teātris, grāmatu un plašu tirgotava, dārzeņu bode, kāpostu smēde, zivju pikniks, Desu ciems un Sieriņiela, kā arī daudzas citas jautrošanās iespējas.

Karlīnes ielas svētku pirmās daļas noslēgumā pulksten 15.30 visus aicinās uz īsti kurzemniecisku sadziedāšanos ar ventspilnieku lielkori un solistiem Loriju Cinkusu, Aivaru Krancmani, Chilli, Emīlu Balceri, Mārtiņu Grunti, Madaru Grēgeri un Reini Reimani, bet vakara cēlienā – pulksten 18.00 – uz sadancošanos kopā ar grupu „Roja” un „Retro disko” saldo 70. un 80. gadu latviešu un ārzemju hitu ritmos. Būs arī īpašais viesis – „Pugačova”.

3. Līvu diena Turaidā

Augusta pēdējā svētdiena Turaidā būs īpaša, jo 29. augustā tur svinēs Līvu dienu, lai ikvienam interesentam piedāvātu iepazīt Latvijas otras pamattautas - lībiešu neparasto kultūras mantojumu.

No pulksten 13.00 līdz 17.00 būs iespēja iepazīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” muzeja gida vadībā, tikties ar līviem un sajust mūsdienu līvu garu improvizētā Līvu alejā. Turaidā viesosies jaunievēlētais Līvu savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts un risinās sarunu tēmu „Vai līvi ir dzīvi?”, piedalīsies Rīgas nodaļas līvu jaunieši un viņu atbalstītāji, kā arī līvu saimnieces no Kolkas.

Līvu dienā tiks organizēta arī īpaša „Līvu aleja”, caur kuru izejot, aktīvi iesaistoties un gūstot baudu ar visām maņām, būs iespēja izjust līvu tautas vitalitāti un dzīvesprieku. Īpašas goda viešņas alejā būs triju paaudžu līvu sievas no Kolkas, kuras no līdzi atvestām butēm, sauktām par lestēm, piedāvās uz vietas gatavotus senus un mūsdienīgus līvu nacionālos ēdienus un pastāstīs par dzīvi jūrmalā. Gluži kā senajā tirgū būs iespēja apgūt senas svēršanas un mērīšanas gudrības, piemēram, uzzināt, kā bez mērinstrumentiem noteikt malkas daudzumu grēdiņā, izmērīt auduma garumu, iemācīties nosvērt ar zirņiem naglu, kā arī apgūt citus senatnē lietotus mērīšanas veidus.

Līvu savienības jaunieši mācīs gatavot neparastas rotas, būs iespēja fotografēties līvu arheoloģiskajā apģērbā, kā arī iegādāties amatnieku darinātas rotaļlietas - līvu peles, lelles un citas jaukas un mīļas lietiņas ar līvu simboliku. Svētku izskaņā visi kopīgi tiks aicināti ieklausīties senajā līvu valodā, apgūstot līvu tautasdziesmas.

4. Kalnieši spēlēsies Siguldā

Tomēr uz Siguldas pusi jau var sākt doties sestdienas, 28. augusta, rītā, jo sestdien visas dienas garumā tur notiks Kalniešu spēles. Pirmās Kalniešu spēles pēc skotu receptes „Vidzemes Šveicē” notika pirms trim gadiem, kad Sigulda atzīmēja savu 800. gadu jubileju. Tagad nemirstīgie kalnieši atkal atgriežas.

Pasaulē gan Kalniešu spēļu pirmsākumi ir meklējami jau 11. gadsimtā, kad sportiskas tautas sacensības sāka rīkot Skotijas karalis Malkoms III. Vingrinājumi, kuri būs redzami Siguldā, nav būtiski mainījušies kopš 18. gadsimta sākuma. Atlēti ievēros seno tradīciju startēt kiltos, jo teju visā pasaulē, kur notiek šīs sporta spēles, spēkavīri startē tikai skotu tradicionālajos svārkos.

Šogad Siguldā viesosies skotu atlēts Sinklērs Peišens, ar viņu cīnīsies pašmāju spēkavīri, kā arī pēdējo gadu labākais Latvijas Kalniešu spēļu atlēts Oskars Brugemanis.

No pulksten 12.00 līdz 18.00 spēles noritēs pļavā pie Krišjāņa Barona pieminekļa. Atlēti sacentīsies piecos klasiskajos skotu kalniešu vingrinājumos – svara mešanā tālumā un augstumā, skotu āmura un skotu baļķa mešanā, kā arī akmens grūšanā.

Paralēli sacensībām būs arī izklaides pasākumi, dažādi demonstrējumi un izstādes, kas saistītas ar varenību, spēku un prieku par dzīvi. Pasākumu kuplinās zirgu patruļas, kinologi demonstrēs kā notvert noziedznieku, vienība „Alfa” demonstrēs gan ekipējuma modeļus, gan ķīlnieku atbrīvošanu. Pašvaldības policija demonstrēs cīņas paņēmienus un rīkos veiklības braucienu velosipēdistiem  Svētku laikā gaidāms arī grupas „Skyforger” koncerts. Siguldas jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” izdejos fragmentus no Agra Daņiļeviča mītiskās dejas izrādes „No zobena saule lēca”.

Livonijas viduslaiku apmetnes Godesverdera puiši piedāvās dažādas vēsturiskas aktivitātes, kuru mērķis ir uzskatāmi demonstrēt un palīdzēt izprast gan dažādu priekšmetu, apbruņojuma elementu, ieroču pielietojumu tālajā XIV gadsimtā.

Lai pa nakti nebūtu garlaicīgi sagaidīt līvus Turaidas pilī sestdien pulksten 21.00 Siguldas Baltās pils apkārtnē sāksies Sikspārņu nakts piedzīvojums, ko rīkos Dabas aizsardzības pārvaldes  Gaujas nacionālā parka administrācija.

Sīkāk internetā: www. sigulda.lv

5. Rīgas centrā spīdēs Saldus saule

Sestdien, 28. augustā, no pulksten 18.00 Stacijas laukumā pie tirdzniecības centra „Origo” trīs stundu ilgu bezmaksas koncertu sniegs Latvijas rokmūzikas leģendas – grupas „Linga” un „Credo”.

Tā būs tradīcijām bagātākā un vecākā Latvijā notiekošā rokmūzikas festivāla „Saldus saule” afterparty. „Saldus saule” šogad svinēja savu 25 gadu jubileju. Festivāls savulaik tika iedibināts, pieminot 1985. gada traģiski bojā gājušo mūziķi, bijušo saldenieku Ēriku Ķiģeli — Latvijas smagā roka aizsācēju, izcilu ģitāristu, grupas „Līvi” dibinātāju un idejisko līderi, komponistu, kas rakstīja gan rokbalādes, gan bērnu dziesmas.

Festivāla „Saldus saule” saimnieks un organizators Ērika Ķiģeļa dēls Fēliks saka: „Pēc festivāla sapratām, ka publika ir neremdināma, tādēļ pirmo reizi izbrauksim ārpus Saldus.” Bez grupām „Linga” un „Credo” nav iedomājams neviens „Saldus saules” festivāls.

6. Jūrmalā sadancos Latvijas tautas deju zvaigznes

Svētdien, 29. augustā pulksten 18.00 Dzintaru koncertzālē krāšņā koncertā „Tautas deju pērles Jūrmalā” sadancos Latvijas vadošie tautas deju kolektīvi „Teiksma”, „Līgo”, “Dancis”, “Gatve” un “Daiļrade”.

Koncerta programmā ir iekļautas pēdējos gados tapušās jaunrades dejas „Ai, zaļā birztaliņa”, „Man deviņi bāleliņi”, „Pēc tolkas”, kā arī laika pārbaudi izturējusī, par skaistāko deju dēvētā „Gatves deja” un citas no 2008. gada Dziesmu un deju svētku repertuāra, deju jaunrades skatēs godalgotie jauniestudējumi, gan arī dejas, kas vienkārši ir mīļas dejotājiem un skatītājiem.

Koncerta un kolektīva „Teiksma” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis saka: „Katru gadu augusta beigās par tradīciju kļuvušais koncerts pulcē labākos deju kolektīvus, lai sagādātu patiesu prieku un emocionālu gandarījumu gan skatītājiem, gan pašiem dejotājiem. Esmu pārliecināts, ka arī šī koncerta apmeklētāji gūs gandarījumu gan no liriskajām, gan jautrajām dejām, un sajutīs milzīgo emociju lādiņu, kas staro no dejotājiem”.

7. Blēņu stāsti Mākslas muzejā

­ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 24. oktobrim ir skatāma visnotaļ aizraujoša un intriģējoša izstāde - latviešu glezniecības vecmeistara Ausekļa Baušķenieka simtajai jubilejai veltīta retrospektīva darbu izstāde „Blēņu stāsti”. Lai arī dzīves laikā gleznotājam notikušas vairākas personālizstādes, šī ir pirmā rezumējošā retrospekcija, kas apvieno raksturīgākās gleznotāja rokraksta liecības. Pirmo reizi būs apskatāmi arī Baušķenieka zīmējumi un veidojumi no porcelāna.

Auseklis Baušķenieks (1910–2007) ir viens no savdabīgākajiem un populārākajiem 20. gadsimta Latvijas māksliniekiem. Izstāde Nacionālajā mākslas muzejā sniedz ieskatu gandrīz 50 gadu ilgajā mākslinieka radošās darbības vēsturē – no pašiem pirmsākumiem 1940. gadu beigās līdz pat pēdējam darbam, kas tapis divus gadus pirms mākslinieka nāves – 2005. gadā.

Jāuzsver, ka Baušķenieka reālistiski satīriskā daiļrade vai paradoksu glezniecība ir savrupa parādība 20. gadsimta latviešu mākslā, kas neiekļaujas nevienā no formulētajām izteiksmēm šajā laika periodā. Kaut sākotnēji sevi apliecinājis kā cerīgu gleznotāju, laika gaitā Baušķenieks izkristalizēja savu daiļrades dominanti, par ko kļuva zīmējums un satīrisks stāsts. Mākslinieka darbos tēlotas ikdienas ainas caurstrāvo ironiskas un groteskas intonācijas, kas liek skatītājam pasmaidot aizdomāties par daudzām situācijām no neierasta skata punkta.

Izstādes nosaukums „Blēņu stāsti”, kas ir kāda 1981. gada darba virsraksts, labi raksturo Baušķenieka daiļrades moto – šķietamo jokošanos par nopietnām lietām.

Elmārs Barkāns

­­­