"airBaltic" akcionāru sapulce apstiprina jauno padomi

Padomē paliek divi iepriekšējie vecajā padomē strādājošie "airBaltic" pārstāvji Daiga Falkane un Žans Šarls Korsaks, kā arī ievēlēti trīs jauni Satiksmes ministrijas (SM) izvirzītie pārstāvji - Gints Kiršteins, Uldis Martinsons un Niks Bulmanis.

"airBaltic" padomes sēde tiks sasaukta divu nedēļu laikā, kad arī tiks lemts par "airBaltic" zīmola atgriešanu kompānijai.

Jau rakstīts, ka 30.augustā notikušajā "airBaltic" akcionāru sapulcē akcionāri atlika lēmumu par jaunās padomes sastāva apstiprināšanu.

Kompānijas akcionāru sapulcē tika apstiprināts "airBaltic" 2009.gada pārskats.

SM skaidro, ka gada pārskats apstiprināts pēc akcionāru ilgām un garām diskusijām ar piezīmi protokolā, ka jaunā padome vēl vērtēs jautājumu par "airBaltic" zīmola pārdošanas darījumu.

SM uzsver, ka padomi nav izdevies apstiprināt, jo otrs akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) nav spējis nosaukt savus kandidātus padomes sastāvam un akcionāru sapulces protokolā ierakstīts, ka padomes apstiprināšanas jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Pēcpusdienā SM informēja, ka minētais jautājums tiks izlemts 6.septembrī.

SM no savas puses jaunajai padomei bija izvirzījusi bijušo "Māras bankas" prezidentu Niku Bulmani, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" valdes locekli Gintu Kiršteinu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savu karjeru veidojis uzņēmumā "Lattelecom", desmit gadu laikā no datorsistēmu analītiķa kļūstot par Satura biznesa daļas direktoru. Pēc tam Kiršteins strādājis par informācijas tehnoloģiju un tehnikas konsultantu un projektu vadītāju SIA "C-3PO".

SM skaidro, ka Kiršteins "airBaltic" padomes locekļa amatam virzīts, jo ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" palīdzību Latvijas valsts iegādājās "airBaltic" obligācijas 15,8 miljonu latu apjomā, tādējādi šovasar pabeidzot aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu par kopumā 30 miljoniem latu.

"airBaltic" padomes locekļa amatam virzīts arī VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" padomes loceklis Uldis Martinsons (JL), kuram laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš pārmetis interešu konfliktu, apvienojot lidostas "Rīga" padomes locekļa amatu ar divu aviopārvadājumu firmu SIA "Griffin Marine Travel" un SIA "Corsair" vadīšanu. Martinsonam uzņēmumos tobrīd piederēja attiecīgi 41% un 95% akciju.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) iepriekš skaidroja, ka līdz ar jaunās padomes apstiprināšanu kompānijas pārraudzība un pārskatāmība tikšot nodrošināta efektīvāk.

Kā ziņots, pagājušā gada decembrī "airBaltic" pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", kas "airBaltic" kontrolē 47,2%. Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi".

Saskaņā ar "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā minēto uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam norēķini par preču zīmes iegādi bija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.

Darījums publiski atklājās tikai augusta sākumā, izraisot vairāku valsts augstāko amatpersonu un sabiedrības sašutumu, jo tika norādīts, ka šādi būtiski tiek mazināta aviokompānijas vērtība. Gerhards sākotnēji stāstīja, ka par darījumu viņam neesot bijis informācijas, tāpēc atbildība tiks prasīta no uzņēmuma padomes. Valsts pārstāvji no "airBaltic" padomes tika atsaukti, norādot, ka drīzumā tikšot sasaukta akcionāru pilnsapulce, lai ievēlētu jaunu padomi, kuras pirmais uzdevums būšot atgriezt "airBaltic" preču zīmi kompānijai.

Vēlāk gan Gerhards un Fliks skandālu ap lidsabiedrības zīmola pārdošanu nodēvēja par "vētru ūdensglāzē" un skaidroja ar problēmām līdzšinējā komunikācijā starp akcionāriem.

Pasažieru un kravu aviopārvadājumu pakalpojumu sniedzējs, aviokompānija "airBaltic" dibināta 1995.gadā. Tās galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un aviokompānijas vadītājam Bertoltam Flikam piederošā SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" ar 47,2% akciju.

Lidsabiedrība veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.

Patlaban "airBaltic" flotē ir 28 lidmašīnas - divas "Boeing 757-200", desmit "Boeing 737-500", sešas "Boeing 737-300" un desmit "Fokker 50" tipa lidmašīnas.

LETA