Lielākā vēlēšanu intriga – cīņa par krievu balsīm
Apvienībām PCTVL un „Par labu Latviju” ir visjaunākie vēlētāji. Tātad šie ļaudis ir visvairāk manipulējami un pakļaujas emocijām. Vai arī Saeimas vēlēšanās krievvalodīgie tikpat azartiski balsos par tiem, kuri sola straujus panākumus un milzum daudz darbavietu?
„Šlesers saprot to, ka viņa panākums pagājušajā gadā Rīgā tika nodrošināts, pateicoties krievu vēlētāja piesaistīšanai. Un es pat tieši zinu, kāda vēlētāja. Lai cik tas dīvaini neskanētu, tas ir vēlētājs, kurš tradicionāli ir balsojis par apvienību PCTVL,” šādu viedokli laikrakstam „Telegraf” paudis sociologs Aigars Freimanis.
Pēc viņa ieskatiem paši jaunākie ir PCTVL vēlētāji. Seko Šlesera piekritēji. Tie ir jauni cilvēki, viņi vairāk pakļaujas emocionālajiem impulsiem. „Šlesers visu laiku spiež uz šo harismu. Konkurence par krievu balsīm ir viena no šo vēlēšanu vislielākajām intrigām,” – tā Freimanis.
Sociologs uzskata, ka „Saskaņas centra” cīņa ar Šleseru lielā mērā izšķirs to, vai saskaņieši uzvarēs vēlēšanās vai nē. Tieši „Saskaņas centra” un Šlesera apvienības „sadursme” Rīgā var kļūt par vēlēšanu kampaņas apogeju. Protams, ne mazāk interesants ir jautājums arī par „Saskaņas centra” un PCTVL attiecībām.
Lai gan nav veikti pētījumi par to, cik no Šlesera krievvalodīgajiem piekritējiem, kuri par viņu balsoja pašvaldību vēlēšanās, ir vīlušies savā elkā, ir pamats domāt, ka tik liels krievu atbalsts Saeimas vēlēšanās Rīgas buldozeram vairs nebūs. Latvijas krievu medijos (gan presē, gan TV) ik pa laikam ieskanas pa vilšanās notij. Tā pamatā – Rīgas vicemēra skaistās runas, solījumi un tam pretstatā – to nepildīšana.
Aptauja: "Saskaņas centrs" Saeimā iegūtu 36 vietas
Ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā nedēļā, apvienība "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 36 vietas, liecina pētījumu kompānijas "GfK" veiktās aptaujas dati un aprēķini, kurus pirmdien publiskoja Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ziņas.
SC politisko partiju reitingos joprojām saglabā līderpozīcijas. Ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā nedēļā, SC iegūtu 18,1% vēlētāju atbalstu. Apvienību "Vienotība" atbalsta 15,4% aptaujāto, bet Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 9,2%.
Ceturtajā vietā no piektās pakāptos apvienība "Par labu Latviju", kuru atbalsta 5,2% vēlētāju. Apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalsta 3,2%, bet "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - 1,4% vēlētāju.
Pēdējās nedēļas laikā būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas nolēmuši piedalīties vēlēšanās - ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā nedēļā, tajās piedalītos 82% balsstiesīgo. Tas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā nedēļu iepriekš.
Kompānija "GfK", analizējot jaunākos partiju reitingus, aprēķinājusi iespējamo vietu sadalījumu Saeimā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kas gatavi piedalīties vēlēšanās, un vēlētāju skaitu, kas izdarījuši savu izvēli.
Tāpat kā nedēļu iepriekš, nepieciešamo 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu piecas partijas vai apvienības.
Visvairāk - 36 vietas - iegūtu "Saskaņas centrs", "Vienotība" - 31, bet ZZS - 19. Apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK iegūtu astoņas vietas, savukārt "Par labu Latviju" - sešas vietas. Aprēķini liecina, ka PCTVL Saeimā neiekļūtu.
Pagājušajā nedēļā populārākais no iespējamiem premjera amata kandidātiem bija Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pozitīvi viņu vērtē 54% aptaujāto. Viņam seko premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") - 44%, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (PLL) - 27%, Jānis Urbanovičs (SC) - 20% un Andris Šķēle (PLL) - 10%.
Aptauja veikta no 13.septembra līdz 18.septembrim, aptaujas metode - telefonintervijas. Aptaujāti tika balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji, izlases lielums - 803 respondenti. Aptauja veikta, izmantojot nejaušu daudzpakāpju vispārnacionālu izlasi - aptverti visi reģioni un apdzīvotās vietas tipi, aptaujas gaitā kontrolējot demogrāfisko sadalījumu pēc statistikas pārvaldes datiem.
Kasjauns.lv, LETA/Foto:LETA
